"Bet es, nožēlojamais, bangoju, ļaudamies savas straumes nevaldāmībai, pamezdams Tevi, un pārkāpu visus Tavus likumus un arī neizbēgu no Tavas pātagas. Un kurš mirstīgais to varētu? Tu vienmēr esi klāt, žēlsirdīgi trakodams un ar visrūgtākajiem apbēdinājumiem aplaistīdams visus manus neatļautos priekus, lai es meklētu prieku bez apbēdinājumiem. Un kur gan citur es varētu to atrast kā vienīgi Tevī, Kungs, vienīgi Tevī, kurš kā mācību dod sāpes un ievaino, lai dzidētu, un nonāvē mūs, lai mēs nenomirtu tālu no Tevis."
(Sv.Augustīns)
.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
2xt: Lasot Augustīna "Confessiones"...