ALvils

Mans uzskats ir tas, ka arī cilvēka dzīve pēc nāves, uz kuras pilnību jātiecas, tikumiski dzīvojot šaisaulē, ir metafora, kas apzīmē mūsu (jeb mūsu ģenetiskā koda) "atdzimšanu" mūsu bērnos. Ar noziegumiem pret Dieva pasaules likumiem cilvēks indē to materiālu, kas pēc tam tiks nodots bērnam. Un tā viņš izdara lielāko noziegumu, kāds vien iespējams pret bērnu Dieva pasaulē - atņem tam brīvo izvēli.