īstenībā, man šķiet, ka ir tā, ka es saku, ka gribu mirt, jo man ir bail mirt?! Tāpēc, ka es negribu mirt? Izklausās bezsakarīgi, bet es nejūtu piepildījumu no lietām, kas man ir apkārt, neskatoties uz to, ka tās ir afigenna krutas un tā... Un es zinu, ka patiesu prieku un piepildījumu man var dot Dievs... Bet kautkā nav ar Viņu tādas attiecības šobrīd kā gribētos... Un laikam jau tas arī ir iemesls, kāpēc jūtos depresīvi un pat journālā uzraxtu, ka gribu mirt...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}