Sestdien svinējām andray dzimšanas dienu Saulkrastos. Mjā, tur ir arī Žanis, kurš jau gadsimtu cīnās ar puspuvušiem bebriem un baidās no harpūnām, kuras salien peļķēs un gaida, kad kāds tajās iekāps, un, kad kāds iekāpj, tad viņas sakož kājas...
Bet, ja nopietni, tad lāči ātri skrien.
Un, ja vēl nopietnāk, tad andray naktī peldējās jūrā, un vēl viņš tagad ir pilngadīgs.

Pēc atgriešanās no Saulkrastiem (ap pusseptiņiem vakarā, svētdienā) nolēmām, ka svētdienai tomēr jābūt ar dievkalpojumu, tā nu meklējām kādu čurčiku, kur būtu dievkalpojums. Tā nu sanāca nonākt līdz anglikāņu baznīcai, skatamies uzrakstu uz durvīm, kurā raxtīc, ka 19:00 4 gadu pastāvēšanas atzīmēšanas svinīgais dievkalpojums Evanģēliskajai Atvērtajai draudzei. mēs nopriecājamies un ejam tik iekšā, paņemam dievkalpojuma lapiņas un sēžamies nost. Skatos uz lapiņas raxtīto informāciju, tai skaitā to, ka mācītājs ir Māris Sants, un jau paliek interesanti. :) Un ticiet vai nē, bet mani tas dievkalpojums reāli uzrunāja un lika šo to pārdomāt, un emo bija arī aiziet pie vakarēdiena (mūsu draudzē jau tas ir tikai reizi mēnesī...). Tā lūk.