Piektdiena (21.maijs), rīt jābrauc uz Viļņu spēlēt konci. No rīta tipa tiek sarunāts busiņš, sarunājam ar Andžeju satikties nākošā dienā čurčikā 11:30. Viss normāli. Pēkšņi izrādās, ka tam busiņam nevar nokārtot pilnvaru, nesapratu kāpēc, bet nu jā, kamielis saka, ka jābrauc ar autobusu. Es saku, ka ar autobusu būtu debīli braukt, un ka vie sīc arī diez vai iefanotu braukt ar autobusu. Nākošā doma ir Illegāla golfs. Cītīga illegāla meklēšana rokā, šis viutīgs kā sunc, uz telefona zvaniem neatbild, kamielis pat aizgāja līdz viņa kora mēģinājumam. Bet pa to laiku es jau dabūju illegālu rokā, šis nevarot mums iedot savu golfu, zvanu kamielim to pateikt, a šis klusā klusā balstiņā saka, ka esot korī. :D Nu labi, es jau neko, lai jau ir, bet lai iznāk no kora, lai varu uzzvanīt un pateikt kas un kā. Pēc piecām minūtēm uzzvanu, kamielis neatmet cerības, štuko, kur dabūt auto, mož no Rihīša vai kā. Andžejam piezvanu, saku, ka nav transporta, mož brauksim ar autobusu, viņš saka, ka tad šis nebraukšot, lai mēs braucam paši. Labi, neko.
Vakars, DubulTTēja, studijā šoferīc. Esam atgriezušies pie sākotnējā busa, mūsu šoferīc varot vadīt to, tur tas busiņa īpašnieks arī pazīstams un tāds lādzīgs, tāpat kā šoferīts (mūsu) šis saukts vārdā Ģirts. Nu re, tad nu tikai jādabū rokā notārs, lai uztaisa pilnvaru, piektdienas vakarā neviens vairs nestrādā, sestdienas rītos arī nē... Bet cerība netiek atmesta.
Pēc DubulTTējas kamielis draudzīgi apjautājas, vai esmu paņēmis pasi, jo es jau mājās nedodos, bet pie savas lēdijas, bet rīt no rīta jau jābrauc uz Lietuvu (ja vispār šī braukšana notiks,tas atkarīgs no notāra), un es atskārstu, ka es idiots patiešām nēsmu paņēmis pasi.
Eju pa Kr.Barona ielu un škrobojos, ka nāksies nākošā rītā nenormāli agri celties,lai aizbrauktu uz mājām pēc pases. Pēkšņi ienāk prātā doma, ka varētu varbūt māsasmeitu sarunāt, lai šī man atved pasi, paskatos pulkstenī, tas rāda 2:00 AM. Vēls. Nu labi, sākumā šai tikai uzpīxtinu, jo zinu, ka, ja viņa jau guļ, tad pamodināta nebūs diezko draudzīga... Bet šī atpīxtina atpakaļ, no kā noprotu, ka šī tomēr neguļ. Jauki. Uzzvanu, saku tā un tā, rīt es braucu uz Lietuvu, vai šī nevar man no rīta ap vienpatsmitiem uz centru atvest pasi. Un man par lielu brīnumu viņa tiešām piekrita, pat neuzdodot visādus kreisus jautājumus vai atrunājoties kautkā. Baigais emo. Nēsmu pārliecināts, vai es viņas labā tā darītu, bet nu jā, tagad es par viņu esmu labākās domās, nekā iepriekš, tas noteikti.
Sestdienas rīts. Paēdam kārtīgas brokastis (divatā ar Annu), iztīram zobus, dodamies uz norunāto satikšanās vietu saņemt pasi. Tas norit bez starpgadījumiem, pēc tam satiekam pārējos čurčikā, notārs ir dabūts, busiņš jau stāv pie čurčika, baigais emo, busiņam emoīgas avārijas gaismas uz jumta, kas vēlāk tika izmantotas arī kā disko gaismas, bet pagaidām kamielis sēž pie sava basa... kautkas tur neskan... tiek lodēts un visādi viskautkas mahinēts, bet nu šis neskan kā nākas... Labi, ka tur pat ir Andreja (īstenībā jau Jēzus baznīcas draudzes) bass stāv, tas tiek aizņemts kā rezerves bass, ja nu gadījumā kamieļa bass tiešām tā arī neskanēs, ka viņš rādās, ka varētu darīt. Tā nu dodamies uz Viļņu, pa ceļam vēl paņemam Illegālu Babītē, kā arī divas lēdijas, no kurām vienu sauc par Rūtu, bet otrai vārds bija saistīts ar ēšanu... emm nē, ar kautkādām brūcēm... nu, Ede (jeb ēde), bet nu īstenībā viņai vārds ir Edīte, vēl ar mums bija mūsu šoferīts Ģirts un Vectēvs. Tā nu šādā 9 cilvēku sastāvā dodamies uz Viļņu. Garīgais visnotaļ jautrs, vēl jo vairāk pēc robežas, jo pirms tam vēl nedaudz bija stress par to, ka kamieli varētu nepārlaist pāri, jo šim no kara komisariāta jau trešā pavēste atnākusi kautkad nesen. pa ceļam pat paņemam stopētāju (meiteni, lietuvieti), bet noderīgi, jo nebija jāmeklē koncerta norises vieta, viņa, kā jau vietējā, mūs precīzi aizveda uz Vectēva blociņā pieraxtīto adreses vietu. Rādās, ka fests nemaz nav nekāds fests, bet neliels ch pasākumiņš, skatuvīte tāda ne pārāk liela pie tam kautkādā vārtrūmē/pagalmā izvietojusies, bungas esot labas (tā teica Viesturs), bet viss pārējais gan diezgan getto. Mums iedeva (visiem deviņiem) pusdienas ar zupu un cepelnīniem, kas patiesībā ir vienkārša kotlete līmē, debīli, ka mums jāspēlē pirmajiem, mēs sakam, ka esam pārāk kruti tā un tā, ka mēs tālu braucām un negribam spēlēt pirmie, tad nu organizātors primos ieliek vāciešus (kas vēlāk izrādās ir viens vācietis, reperis, visnotaļ smieklīgs, bet nav svarīgi), un pēc viņa mūs, tādam variantam mēs piekritām, ņemot vērā to, ka vēl pirms visa bija mācītāja runa kautkādā nesaprotamā lietuviešu valodā un viena pielūgsmes dziesme ar vienu lēdiju vokālā un vienu saxafonistu.
Mēs nospēlējām samērā jauki, bija emo šovs ar kāpostiem un pienu, vispār publika, kas nu tur bija, bija diezgan atsaucīga, kad devāmies vakarā pēc pastaigas pa Viļņu (kas izrādās ir visu latvijas pilsētu (un stacija dažādu Vācijas lauku pilsētu) apvienojums, ar tādu vēl niansīti, ka tur pilns ar dažādiem trafaretu zīmējumiem... nu tā trafaretu padarīšana laikam ir baigi populāra lieliņa ne tikai Latvijā, bet nu jā, nav svarīgi) devāmies prom, nāca klāt puiši un lūdzās, ka mēs vēl varētu nospēlēt, viņi ar organizātoriem sarunāšot, ka mēs afigenna kruta spēlējot un tā. Emo. Kamielis īpaši iefanoja, ka beidzot iefano arī džeki. :D Un jā, mēs tomēr vairs nespēlējām, bet braucām mājās. Mājās bijām naktī, atkal kādi divi naktī,kad piestājām Ed.Smiļģa ielā pie kādas dzeltenes mājas, kurā es ar savu lēdiju arī paliku pa nakti, pārējie aibrauca daļa uz Imantu, daļa uz Babīti.
Svētdienas rīts. Svētdiena kā jau svētdiena. Neatminos, ka kautkas baigi extravaganti sevišķs būtu noticis, es pat neatceros, ko es šai svētdienā darīju, taču tāpat šoreiz nevar teikt par pirmdienu, kas ir 24.maijs, tātad Annas dzimšanas diena. Viņa nedaudz savā journālā par to ir uzraxtījusi. Bet lielos vilcienos varu pateikt, ka mēs ar viņu stopējām uz Liepāju un atpakaļ. Bija visnotaļ emo, izņemot kādas personas satikšanu un ar viņu laiku (nedaudz) pavadīšanu Liepājā, bet pie tā lielā mērā bija vainīgs arī lietus. Otrdien pēc uz šosejas A9 pavadītas nakts un noietiem kādiem 30 km ar kājām ap septiņiem esam Rīgā. Otrdiena ir tā diena, kurā ir Metro, pirms metro mēģis, pēc mēģa nedaudz darbs, tad metro beigas, tad emoīga intervija, kurā jautājumiem bagātā persona ir Laimdota, bet atbild (bija domāts, ka atbildēs kamielis, ALvils un vie sīc, bet viesīc aizdevās satikt mammu) kamielis, ALvils, Andray un Illegal. Nu jā, par interviju neko neteikšu, varēsiet paši izlasīt "DubulTTējas" pirmajā numurā,kas iznāks 2.jūlijā (Toothsome Twang miršanas dienā).
Trešdiena (26.maijs). Nu šitai dienā gan bija pigori. :D Lielāko dienas daļu pavadīju ar kamieli. Sākumā šis bija kara komisariātā, pēc tam satikāmies Valdemāra ielas RIMI, emo, šim atļāva jūlijā mēģināt iestāties mūzikas koledža un līdz tam neņem šo armijā. Slava Dievam! Tagad tik visiem jālūdz, lai šim izdodas iestāties tai skolā. Un jā arī par mani, man arī vajadzētu šī paša iemesla dēļ kautkur iestāties. No Valdemāra ielas RIMI aizdevāmies uz čurčiku. Sākām cerēt (nu vokālo un basa daļu izdomājām jau) jaunu (īstenībā jau pirmo) dziesmu grupai Forbidden Tears. Dziesma ir par Jēkabu, kas tiek arī pieminēts, bet īstenībā jau par Jāzepu un Jēzu, kuru vārdi tur netiek minēti, un dziesma saucas Dead Sun. Vēlāk satikām viesturu, sanāca neliels tāds tākā strīdiņš par to, ka mēs gribam spēlēt vēl divus koncertus bez Bauskas un Kuldīgas, vienu es, jo mani vecs daugs aicina spēlēt, otru kamielis, jo tur kautkāds dīls ar busiņu un tā. viesturs neko nesaka, tik klusē, pēc kā jau ir skaidrs, ka sekos dusmīgs mails vai īsziņas, viņš tāds ir, bet nu neko. Mēs ar kamieli pārāk negruzamies, bet ejam uz Stokmanu stādīt. Par šo vajag uzraxtīt nedaudz vairāk. Mēs vispirms uzbraucām uz ceturto stāvu, bet tur tak tikai viena kabīnīte, bet stādīt vajag abiem, tad nobraucām uz otro stāvu, a tur jau divi stāda, neko darīt, braucam atpakaļ uz ceturto stāvu, es uzreiz viltnieks pirmais ielavos kabīnē, zolīdi noģērbojos, iekārtojos uz poda un stādu, bet kamielis izliek ārā zīmi, ka tiek uzkopts un stāda pisuārā. :D Bet pisuāram ir filtrs un nevar nolaist, tā tur paliek sūds, es šim tik padodu papīru, kas maz līdz, jo dibens dikti netīrs. Es jau esmu pastādījis un izgājis no kabīnītes, lēnām ģērbojos, bet kamielis plāno, kā izlietnē nomazgāt dibenu, šis jau rāpjas augšā, kad pēkšņi atskan skaļa lēdijas balss: "HEI, HEI, HEI!", kamielis pārbijies nolec no izlienes un ieskrien paslēpties kabīnē, izrādās tā tikai reklāma, kas tiek atskaņota skaļruņos, bet vienalga smieklīgi, pa to laiku ienāk spainītis pačurāt, kamielis turpina slēpties kabīnē, bet es pastaigājos pa stokmanu. Tur pudeļu attaisāmais maksā gandrīz 20 latus. Ārprāts. Kapīšu cūkas.
Vakarā studijas. Baigais emo pie eddy pēc studijām (nu studiju laikā arī bet pēc:) cepumi un konfektes ar tēju, un emoīgas sarunas par grupām, ģitāristiem, bundziniekiem, metronomiem un tā. :)
Pēc tam aizbraucām vēlreiz uz čurčiku nospēlēt vienu reizi jauno dziesmu, tad pa mājām. Bet mājās saņemu kaudzi ar kamieļa sms, ka šis galīgi sagruzījies par viestura īsziņām, ka vispār gribot braukt prom no valsts. ka arī es ienīstot kamieli un uzskatot viņu par ībli un idiotu un tā. Sviests. Bet nu jā, vēlāk kautkā tomēr mans draugs kamielis nedaudz nomierinājās. Labi ka tā, citādi es jau sabijos. Bet nu jā, vēlviens fakts par to, ka LABI, KA TOOTHSOME TWANG BEIDZAS. Ak šis viesturs. :/
Šodien ceturtdiena. Nezinu vēl, ko šī diena atnesīs, bet pagaidām viss tākā ir o.k., vienīgi nēsmu vēl paspējis pavadīt laiku ar Dievu, tagad pat ķeršos šai nodarbei klāt. ;)