Palasot vienu postu no kāda cita jūzera (tik nenormāli kruts vārds - jūzeris, citiem vārdiem to varētu saukt par lietotāju vai izmantotāju), atminējos, kā pagāšvasar 3 reizes gandrīz atrāvu zapti, respektīvi, biju par mata tiesu no nāves, var teikt arī, teju teju nenoliku karoti.

1x mani atskaldīja trīs narkomāni, naktī, mežā...
1x gandrīz noslīku, aizpeldēju naktī parāk dziļi jūrā (tas bija Lietuvā, Palangā), un tad piefiksēju, ka esmu nenormāli tālu no krasta un nav vairs spēka necik, peldēju atpakaļ, un pēdējos spēkus iztērējis kādās 20 atpakaļceļa minūtēs, konstatēju, ka necik tuvāk krastam nēsmu ticis... Joprojām nesaprotu, kā īsti es līdz tam krastam tomēr tiku... Man jau šķiet, ka tas tomēr ir Dievs, kas man palīdzēja. Bet draugi krastā jau zvanīja uz 112 un tamlīdzīgi. :)
1x naktī, centrā uz Merķeļa/Marijas ielu krustojuma mani notrieca taksometrs gana normālā atrumā, lai es atrautu zapti. Viņam pašam pamatīgi saplaisāja priekšējais stikls un spārns tika normāli sabuktēts...

Tāda lūk man ir bijusi aizvadītā vasara. :)