| mani kapi meža biezoknī |
[13. Aug 2004|12:40] |
vakar es pusnaktī iedomājos un aizgāju pastaigāties.
es dzīvoju kapos, jā!
un lai ietu pastaigāites, man jāiziet no kapiem.. ierastais ceļš?
vai varbūt tomēr iet gar vecajiem vācu kapiem? viņi man vienmēr likušies dīvaini..
nu labi - veci krusti man patika labāk.. vecajiem kapiem ir aura - tā iedveš bailes reizē ar mieru..
apgāzti krusti - ne vandālisms,bet krustu vecums..
skaņas.. skaņas??
nē tur nebija nevienas skaņas.. pilnīgs klusums.. neviena skaņa.
tur viss bija miris.
manī tas neiedvesa bailes, manī tas iedvesa patikšanu, turpmāk es vienmēr staigāšu caur vācu kapiem. |
|
|
| |
[13. Aug 2004|21:57] |
manas domas aizlido ar savādiem spārniem
mana sirds sāk pukstēt struajāk
nē nē - es sāku domāt emocionāli
man vairs nav sava viedokļa..
sirds sitas vēl vēl vēl straujāk -
es jūtos apdalīta |
|
|