:
- Nekādu asaru, devu sev solījumu un ar rožu klēpi tipināju caur Vecrīgu uz universitātes ēku. Jāsasveic savējie cīņu biedri. Divu gadu laikā tomēr paspējām ļoti pierast viens pie otra un sadraudzēties. Tur jau viņi stāv un gatavojas iznācienam – Ooo, cik smuki - melnās mantijās un kantainās cepurēs ar pušķīti, tā kā filmās...maģistri...
- Nāc...nu nāc taču - nofotografēsimies visa grupa kopā. Tu jau mums „tikpat kā maģistrs”, turklāt Tev melna kleita, neviens pat nepamanīs. Un viņi mani ievelk savā bariņā pašā vidū.
Tūlīt jāsākas svinīgajai ceremonijai. Vēl beidzamie apskāvieni un bučas...dodos prom...
- Tu tikai mūs nākamgad uzaicini uz savu izlaidumu, sarunāts??? Ja neaicināsi, mēs tāpat atnāksim:))
- Protams, ka uzaicināšu:))
Dodos atpakaļ uz darbu...viss ir kārtībā, viss ir labi... nu re, Vecrīgā cilvēki laiski dzer aliņu...forši...par brīnumu mašīnai nav logā soda kvīts...redz, cik labi....es taču arī nākamgad pabeigšu...nu ja...es noteikti pabeigšu ... mēs taču puse grupas šogad nebeidzām...seši gadi...tas taču bija to vērts...bļāviens, kāpēc tas man ir tik svarīgi...tas taču ir tikai papīrs, tikai papīrs. Sasodīts...tad kāpēc es raudu...He hē, blakus braucošās mašīnas šoferis pie luksofora ierauga manu saraudāto vaigu, pamāj ar roku un pasmaida. Ir ok, jau smaidu:)). Drošības labad tomēr uzlieku saulesbrilles.
- Nāc...nu nāc taču - nofotografēsimies visa grupa kopā. Tu jau mums „tikpat kā maģistrs”, turklāt Tev melna kleita, neviens pat nepamanīs. Un viņi mani ievelk savā bariņā pašā vidū.
Tūlīt jāsākas svinīgajai ceremonijai. Vēl beidzamie apskāvieni un bučas...dodos prom...
- Tu tikai mūs nākamgad uzaicini uz savu izlaidumu, sarunāts??? Ja neaicināsi, mēs tāpat atnāksim:))
- Protams, ka uzaicināšu:))
Dodos atpakaļ uz darbu...viss ir kārtībā, viss ir labi... nu re, Vecrīgā cilvēki laiski dzer aliņu...forši...par brīnumu mašīnai nav logā soda kvīts...redz, cik labi....es taču arī nākamgad pabeigšu...nu ja...es noteikti pabeigšu ... mēs taču puse grupas šogad nebeidzām...seši gadi...tas taču bija to vērts...bļāviens, kāpēc tas man ir tik svarīgi...tas taču ir tikai papīrs, tikai papīrs. Sasodīts...tad kāpēc es raudu...He hē, blakus braucošās mašīnas šoferis pie luksofora ierauga manu saraudāto vaigu, pamāj ar roku un pasmaida. Ir ok, jau smaidu:)). Drošības labad tomēr uzlieku saulesbrilles.