Jēē, izskatās, ka vasariņa ir klāt ar visām no tām izrietošajām sekām. Pienāk darbdienas beigas...un tu saproti, ka diena tikai sākas. Tuvākajās dienās jāatklāj peldēšanās sezona. Kaut kā šogad vēlu, parasti sanāca ekstremālais variants – aprīļa beigās.
Iedomājos, ka gads jau riņķī, kopš nedzeru alu. Vienkārši negribas un viss, bez iemesla. Izskatās gan, ka šis jautājums vairāk satrauc manus draugus, ne mani. Es pat nojaušu kāpēc:)) Vakar šķiet dabūju karstuma dūrienu. Pietika pāris stundas pagrūstīties sastrēgumos pa Rīgas ielām saules nokaitētajā mašīnā, paostīt kūstoša asfalta un gumijas smaku, kad sajutos pavisam slikti. Toties paguvu nosauļoties. He hē, eleganti – lūka vaļā un viss notiek.
Šodien un beidzamajā laikā atkal uzdarbojas Haralds. Besī ārā! Kas ir Haralds??? Ja godīgi, tad man vienalga. Viņš ir kāds nekustamo īpašumu tirgonis. Mūsu telefona numuri atšķiras tikai ar pirmo ciparu – man 9, viņam 6. Tomēr tas ir izrādījies pietiekoši, lai 6 !!! gadus man zvanītu viņa klienti (hm, varbūt viņa vizītkartēs norādīts mans numurs). Labākā aizsardzība ir uzbrukums...tādēļ metu kaunu pie malas un zvanīju Harim, lai pajautātu, kas notiek. Viņš izrādījās bargs onka un galīgi bez humora izjūtas. Padomu man deva sekojošu – nepatīk, nomaini numuru!!!! Forši! Kaut kā vainīga nejutos – man pirmajai bija šis numurs...tāpēc (piedod, Harald) Puķu ielas dzīvokli beidzamajam zvanītājam paziņoju par jau pārdotu.
refreshed