Šorīt atgziezos no Norvēģijas rietumu krastiem uz vidieni. Četru dienu laikā esmu nobraucis 2000 km pa Norvēģiju. Pašlaik esmu noguris, bet vienu gan varu teikt Norvēģija ir skaista zeme. Noguris ne tik daudz no tā, ka ir nobraukti šie daudzie kilometri, bet gan no tā, ka līdz ar katriem kilometriem mainījās augstums, reljefs un laika apstākļi. Bija gan saulains laiks, gan lietus, vējš, gan sniegoti un ledaini ceļi - avārijas. Šeit varēja sastapt visu. Iespaidīgi, skaisti, bet diezgan saspringti. Plus vēl saņēmu no pretīm braucošas mašīnas mazu dāvaniņu - akmeni logā - logs saplaisājis ir labi. Tikko kā man veica masāžu mugurai un nu jau jūtos mundrāk. Paldies jaukajai meitenei. Jāpaskatās kāda filma un tad jau uz dusu. Rīt jauna diena.
|
Sauna, peldbaseins, sauna, peldbaseins un vēlreiz sauna, peldbaseins, lieliska fiziska aktivitāte ķermenim un tagad atslābums pie tējas glāzes. Kā reizi radīts lai vienkārši palasītu kaut ko jauku un paklausītos foršu mūziku.
|
Tikko kā aizvedu vienu cilvēciņu līdz vilcienam, kas atrodas apmēram 40 km attālajā pilsētā. Migla tāda pati kā vakar, labākajā gadījumā var redzēt metrus 30 uz priekšu, lietus un vējš. Uhh...ziema nāk, sniegs jau bija, bet tas nokusa, bet tūlīt, tūlīt jau būs klāt sals un ziema, kas šeit iestājas šajā laikā. Bet nu es jau pazaudēju domu, tas interesantākais bija tas, ka es braucot atpakaļ to vien darīju kā domāju par Sviesta Cibu, tās pukstiem un ''nepukstiem''. Par to, kā viņa man var palīdzēt, par to, ko es no viņas varu iegūt? Atkarības pazīmes vai? Interesanti.. Tad nu tā. Šī ir vieta, kur izlikt savas domas. Paskatīties, kas no tā visa sanāks. Pārāk ilgi es esmu maldījies pa tuneļiem, mucis no visa - no sevis. Ir pienācis laiks apstāties un sākt, kaut visu no gala. Kaut vai tā. Ir pārāk daudz kas izdarīts nedomājot par sevi, par savu nākotni, par savu veselību, bet gan par to kā citi uz to skatīsies. Bet nu ar kaut ko ir jāsāk, lai kaut kas mainītos, tad nu lūk, es sev svēti nosolos: 1. Es nesmēķēju. Es to ļoti vēlos!
|
Esmu tā iegrimis viena cilvēka rakstos, ka nevaru beigt tos lasīt. Tik ļoti daudz kas kopīgs, tik ļoti daudz kas pazīstams. Brīnišķīgi aprakstīs viss.
|
Ārā tāds vējš plosās, ka liekas, māju izkustinās no vietas. Bet man patīk klausīties šajās skaņās, lai gan laukā gan neietu. :) Veselības stāvoklis manāmi uzlabojas un tas priecē! Šodien man liekas, ka esmu izdzēris vismaz litrus 3 tēju ar medu!
|
Ienīstu cigaretes, bet tieši tad, kad nesmēķē liekas, ka pasaules gals klāt, jo visu laiku kaut kas trūkst! Pluss vēl tas klepus un antibiotikas. Liekas, ka vairs nesaprotu, kas īsti notiek ar manu organismu un šī sajūta uztrauc, esmu kaut kur mazliet apmaldījies, bet ceru, ka drīz tikšu laukā, jo savādāk tiešām nekas spīdošs nevar sanākt.
|
Šodien jau aprit trīs nedēļas kā dzeru zāles un vēl joprojām man ir klepus. Plus vēl šorīt sāp galva. Man liekas, ka es esmu iedzīvojies diezgan lielās nepatikšanās un viss sākās ar to, ka neaizgāju pie ārsta uzreiz, bet gan tikai pēc 10 dienu ''nepareizo'' zāļu lietošanas. Ja rīt nepāries, tad otrdien atkal būs jābrauc pie ārsta, šoreiz jau taisīt asinsanalīzes un rentgenu. Brr... stresā esmu, ļoti ceru, ka vēl neiedzīvošos depresijā. Vietā, kur es atrodos šodien ir migla tāda, ka cauri neko nevar redzēt, aiz loga belta siena, plus vēl vējš ar lietu, ka bail bāzt galvu laukā, kur nu vēl iet laukā. Jāuztaisa atskaites, jāpaspēlē pokers un jāpaskatās būs kāda filma. Un jādzer DAUDZ tējas ar medu. Man liekas, ka es drīz vien pats pārvērtīšos par kādu ''medus lācīti.''
|
Šonakti bija foršs sapnis. Sapnis, kurā bija kaislīgs sekss ar sievieti, es šo sievieti pazinu, bet no rīta jau vairs neatcerējos, kura tā bija. Bet bija labs, šādi sapņi man patīk. Varētu sapņot kaut katru nakti. Nu jau ir paēstas brokastis un ir jāsāk strādāt. Sāku domāt, ka iespējams, labāk nebūtu gājis uz saunu, jo man liekas, ka es jūtos ne labāk, bet gan tieši pretēji, bet nu cerams, ka viss nokārtosies.
|
Kad nesmēķē, tad gribas ēst kā zvēram, cerams, ka tas drīz pāries! Tagad jāiet uz saunu un nopeldēties baseinā!
|
Ir jau vakars, vakariņas paēstas. Un visapkārt klusums. Jau 11 dienu lietoju antibiotikas, vakar, kad sapratu, ka iepriekšējās zāles nepalīdz, aizgāju pie ārsta.Viņš mani paklausījās un teica, ka plaušās esot trokšņi. Izrakstīja man citas zāles un teica, ka ja līdz svētdienai nepaliek labi, tad ir jādodas atkārtoti pie ārsta, jānodod asinsanalīzes u.tjp. Plaušas nav joka lieta, tādēļ kopš šodienas 10:00, kad izsmēķēju savu pēdējo cigareti, esmu nesmēķētājs. Zinu, ka šis pasākums ir diezgan grūts, bet zinu arī to, ka es to varu izdarīt, jo es nevēlos smēķēt!!! |