brīvdienas atkal beidzas. esmu piekususi no šīs brīvdienas. pieskatīt to mazo monstru ir grūtāk nekā mācīties. esmu nomocīta. man atkal asaro labā acs. un tā visu dienu. nolāpītā diena. gribu izklaides. es to esmu pelnījusi - ou jā! tagad centīšos bērnu piedabūt uz gulēšanu. man noderētu simts grami [veiksmes?]. jūtu,ka iegāzīšos gultā un tur arī palikšu.
žāv..bet ja Tu tā nemuļķotos un netērētu laiku man rakstot un liekuļojot, Tu , iespējams, jau sen būtu atradusi sev sakarīgus druagus un mīļoto cilvēku, nevis izmisīgi iekārotu manējo. Dana, Tu esi tāda garīga krople, ka es nespēju pat Tevi līdz galam ienīst, jo man vienkārši Tevis ir žēl. Ak Tu nabaga morālā krople. Tu droši drīksti ieskriet ar galvu sienā aiz savas skaudības, divkosības un acīmredzamās liekulības.
Jo galu galā, mani Tu iespaido tikai īslaicīgi, bet Tev ar to jāsadzīvo visu savu mūžu. Veiksmi, Danīt!
kas Tev ir?
un kur Tu esi ,nolādēts?!
vai Tu tiešām nesaproti, ka ja es Tevi (un arī Tevi) nedabonu dzīvajā, man vismaz vajag Tevi lasīt?
Tu, nejaukais, nejaukais cilvēks!!
šitā spēlēties ar nabaga mani..!
(stulbums. mans rakstītais man sāk šķist patiesi smieklīgs.)
ai nu..ka Tevi!
"..kad redzēju man patika. kad uzrunāja, nobijos. kad turpināja, brīnījos. kad pazuda, satraucos. kad uzrunāju, šausbījos. kad atbildēja, brīnījos. kad nozuda, baidījos. kad atgriezās, līksmoju. kad pastaigājāmies, ieinteresējos. kad iegājām, uztraucos. kad uzaicināja piebiedroties, sajutos savādi. kad sēdējām pirmoreiz, aizdomājos. kad sēdējām otroreiz, jutu. kad runājām, apbrīnoju. kad tuvojās, atraidīju. kad stāstīja, klausījos. kad skatījās, es to jutu. kad iedeva jaku, aprāvos. kad pateica, dusmojos. kad iegāju, sekoja. kad sekoja, nopriecājos. kad kaitināju, niknojās. kad niknojās, sabijos. kad draudēja, pārbijos. kad lika pasmaidīt, ienīdu. kad atvainojās, klusībā cerēju,ka viņš ir izturīgs. kad izgājām trešoreiz, domāju. daudz. kad sēdējām un dziedājām līdz ~if you are what you say byou are, a superstar, that have no fear, the crowd is here.., jutos dīvaini. es nekad nebiju satikusi neko tādu. one of the kind. kad centās pierādīt savu spēju, iespurdzos. kad centās apturēt manu trīcēšanu, besījos. kad paņēma manu roku, apjuku. kad uzzināju,ka jāguļ vienā gultā, sabaidījos pa riktīgam. kad apgūlāmies, trīsēju. kad apķēra, sajutu ziņkāri. kad skatījos uz melnbaltajiem griestiem (ES MĪLU TOS GRIESTUS), jutos ārkārtīgi dīvaini. kad izmeta mani no gultas, smējos. kad gājām un runājām, turpināju ieinteresēties. kad satikām alīni, jutos mazliet atvieglota. kad atkal nonācām gultā, apsvēru daudz domas, versijas un viedokļus no apmēram septiņiem aspektiem. kad runāja, stāstīja, glaimoja, pielīda, centās un tiecās, apbrīnoju. kad glaimoja un aplika, apbrīnoja un kritizēja, klausījos. (i`ve never heard any of that shit before, hunny, think twice ;)) kad kutināja, draudēju. kad pieskārās,pretojos. kad centās likt mierā, ilgojos. kad centās skūpstīt, neatbildēju. un kad beidzot šķita,ka samierinājās, uzklupu. kad vēlējās turpināt, apstājos. kad kāds pamodās, bez skaņas skūpstīju viņa lūpas. kad samisējās, sasmējos. kad draudēja,piekāpos (gudrākie tā mēdz darīt). kad atvadījāmies, apķēros. kad iekāpu vilcienā, sakumu. kad atceros,pietrūkst. kad domāju par satikšanos, nojūdzos. kad uzraksta, pasmaida. kad NERAKSTA, rakstu cibai un niknojos. un tagad, kad eju gulēt, atceros. man mīļākais bezmatu čalis. mans mīļākais bundzinieks. mans mīļakais. "
-oh why do we like to hurt so much?..
