savas sajūtas irjāpieraksta. citādi tās aizmirstās un nāk citas, un vēlāk pats sev liecies tik stulbs - nu kā gan tā var domāt un just? viss taču mainās, ja to iepazīst. un man atkal ir tāpat. bet labi,ka tā. jo es atkal zinu ko man vajag un ko nevajag. un redzu kļūdas, kuras pieļāvu, pieļauju un allaž pielaidīšu. tas, šķiet, ir manā cilvēka dabā. nemitīgā domāšana, vājprāts un nesaprašana. lai pateiktu, ka man kāds patīk, un tā patiešām, nevis viņš manās iedomās, man vajag laiku. ilgu laiku. un es pasmaidu, jo zinu un jūtu, kas man patīk. tā pa īstam. :)
noskaņa.
: the same old feeling
fona troksnis: lēnais gabals
?