[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
wandafuru raifu's LiveJournal:
| Thursday, April 18th, 2013 | |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2012-07-26T13:21:00 vakar pēc iedevsmojošas tikšanās ar latviešu buto dejotājiem, radās papildu motivācija un atspēriens biļetes iegādei uz Kaseli. un arī atradās normāls lufthanzas variants tieši vajadzīgajās dienās. ar raieneriem par to pasu summu būtu jakratās autobusā vēl stundām un jāguļ lidostā, lai paspētu uz reisu. oi, ku tas būtu besīgi. rezervēju arī vilciena biļetes (turklāt vilciens atiet no platformas lidostā), atliek tikai atrast viesnīcu vai kādu festivāla pansiju, kas ņemtu ar zīdaini. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2012-07-15T22:48:00 doma par braukšanu uz Kaseli un senseju satikšanu mani uz brīdi atgruzīja. bet then again - ko man tur līst? es nenodarbojos ar mākslu. un tas būtu lišķīgi - aizņemties, tērēt simtus nokļūšanai Kaselē, kad dzīvojam no māmiņalgas. senseji man protams nozīmē daudz, bet ģimene laikam vairāk. no otras puses - es viņus varbūt nekad vairs mūžā nesatikš. un ja pēc gadiem 10 man nauda būs, tad es nožēlošu, ka neaizbraucu satikt. bet es domāju, ka viņi mani sapratis, jo braukšana uz festivālu šobrīdējos apstākļos izskatītos pēc fanātisma. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2012-01-10T03:59:00 samainījāmies slingiem ar ingmāra tanti. viņš izrādās ir bagāts ar radiem, man pēkšņi ir saikne ar lielu, svešu cilvēku pasauli. es redzu, kā vi/ni mani redz tādu neveiklu un jocīgu. es nezinu, vai vispār kāds mani redz lielu, drošu un skaistu. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2012-01-10T03:53:00 dabūju darbiņu, par kuru maksā 6 x mazāk nekā agrāk par topašu apjomu, t.i., visu dienu darot, var atpelnīt apēsto. bet laikam jau labāk nekā nekas, tikai, cerams, ka neatņemšu bērnam pārāk uzmanību. par pēdējo naudu nopirku orhidejas zariņu. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-09-04T12:28:00 es nevaru brīžiem noticēt, ka viņš ir īsts, ka viņš ir mans bērniņš. tā, ka nespēju par to padomāt un to apzināties. es jūtos apstulbināta - kā saņēmusi milzīgu, necerētu dāvanu. tik skaistu un mīļu, ka rokas pārklājas ar zeltu, viņu turot. es reizēm skatos uz bildīti, lai gan viņš guļ tepat blakus. tā ir vieglāk saprast, ka tas patiešām tā ir. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-07-18T14:32:00 labi, ka mēs salabām arī ar reini. citādāk visu laiku nesu sevī tādu kā rūgtuma groziņu. es viņam atkal piedodu visu, ari to, ka viņa dēļ nosēžu visu dienu zolitūdē, gaidot ciemos, bet viņš neparādās. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-07-08T17:19:00  |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-07-01T21:37:00 sāpes gūžā pārgāja panēsājot bandāžu. tagad tikai karsts. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-06-26T23:44:00 ir ir grūti. liela, smaga un ar pamatīgām sāpēm gūžā. līdz ģībienam dažs solis vai pagrieziens iesmeldzas. nevar pagrozīties uz sāniem. bet tās nav tādas sāpes, kas attur. es mīlu arī šo sāpju daļu. katru to soli, ko es netiku pāri kāpai, katru sāpīgo gājienu un mazmājiņu un katru lēno griešanos gultā, ko pavadu ar kliedzieniem un kunkstieniem. tās ir dzīvības sāpes. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-06-05T23:47:00 fak, joprojām nav labi uztaisīts. atbrauca savāca disku, lai atdotu visvaldim - profesionālim. es tiešām nebūtu varējusi labāk samontēt, šie bija mani griesti. nožēlojami. bet es tiešām nevaru labāk. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-05-29T20:06:00 šobrīd mājās mums ir tikai 2 režīmi: montēšanas un remontēšanas. kad vairs nevar sakoncentrēties - iet uz otru istabu plēst sienas. vai kamēr viens plēš, otrs lipina bildītes un tad mainās. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-05-02T01:27:00 bet ir vēl 3.realitāte. pa vidu visiem remontiem, dakteriem .. nav lielāka kaifa kā atrast klusumu un nokoncentrēties uz montāžu. nosēdēt visu dienu pie aizvilkta aizkara, līdz pat 4iem rītā un atrast vienīgās attēlu pareizās kombinācijas un ļoti ļoti lēnām, pa ķieģelītim, kārtojot filmas sižetu, sakārtot arī savu galvu un, skatoties uz to, kā nogribējušās darbu, atkal strādā manas rokas, mazliet atgūt pašcieņu. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-03-01T22:46:00 man liekas, ka es to mākslu un kultūru mīlu ar kaut kādu lielāku apsēstību un lielāku bijību. un es lamāju vai kritizēju lietas tāpēc, ka man tās ir svarīgas. es momentā atdzīvojos, kad man ir iemesls kaut ko izdomāt. pat ja tas ir kaut kāds 1 vārds vai mazs nieka teikumiņš programmiņai. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2011-01-09T09:41:00 pieejamā veselības aprūpe mani padara pilnīgi bezpalīdzīgu. man nav neviena ārsta telefona numura, tur ģimenes vai speciālista, kam pajautāt padomu un zāles, jo uz slimnīcu mani nosūtīja kaut kāds random ārsts, bet tagad, ja uzkāpj temperatūra man ir 2 opcijas: iet sēdēt rindu poliklīnikā vai saukt ātros. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2010-11-25T07:09:00 es esmu totāli izjaukta. es kaut kur braucu, kaut ko daru, tam visam nav nekāda sakara; es tipa risinu domu un tai ir pavediens, bet es neredzu, kur beidzas pētījums un sākas fantāzija. es neatšķiru iedomas no domām. tā kā es to zinu, es nemēģinu pateikt neko, kas kaut ko nozīmētu. un gan tie, kam tas kaut ko izsaka, gan tie, kas ņem ļaunā, vienkārši kļūdās. es pierakstu to, cik slikti domāju, jo, acīmredzot, ceru ,ka tas ir tikai posms un beigsies. un atskatoties varēs teikt - tas bija liels maldu un apjukuma periods. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2010-11-21T06:22:00 es gribēju kaut kur pierakstīt, ka ingmārs ir totāli foršs |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2010-11-07T12:39:00 tas, kas ar mani notiek, ir daudz lielāk par jebko, ko es varētu pati izdomāt; bet es nevaru to pasniegt kā gatavu darbu, jo man nav morāles, jo nav ne jausmas, kā tas beigsies; taču - neko ar to nedarot, es nejūtos lietderīga un līdzvērtīga apkārtējiem. es vakar ilgi raudāju, jo nezināju kur likties. šaustīju sevi par pazaudēto laiku, par neparedzēto slimošanu, par draņķīgo veselību kopumā, par nedisciplinētību. šorīt esmu piecēlusies laicīgi - ar ziliem riņķiem uz simpozija sākumu, bet ārā līst un man nemaz negribas klausīties nekādus kuratorus. ne arī rādīt kādam savu necienīgo, nerealizējušos seju. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2010-11-03T06:09:00 aizvest mīlestību uz vienu lielu salu un izsēdināt. norobežoties no pilnīgi visa, lai nekas netraucētu būt kopā. samazināt salu līdz vienai mājai, līdz vienai istabai. atteikties no visiem darbiem, no visiem niekiem, kas atrauj uzmanību. nelaist vaļā rokas, izmest kurpes - atdot pārstrādei, lai nekad vairs nevarētu iziet laukā. ieslēgties, nokavēt visas tikšanās, nepabeigt iesāktas filmas, vairs nepieskarties otām, neatvērt nevienu grāmatu, neizkāpt no gultas, neatraut sānus, neuzgriezt pakausi, neaizvērt acis. iztērēt visu spēku, visu sevi, visu otru, izfiltrēt visas mieles, meklējot tās malu - izģērbt viņu pilnīgi pliku, pārstāt ģērbties un ēst, vairs nedzert, necelties un neatveseļoties. |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2010-10-20T00:07:00 es nefotografēju kalnā kāpšanu, tas mani ne interesēja, ne iespaidoja; tikai tad, kad uzkāpu, atcerējos, ka "Kā slapji palagi Izkārti mākoņi, Pa garu lietu Mirkuši" un sākās krusa, vētra, nomaldījos aizā un asaras un viss ai |
| 1:00 am | virginia_rabbit @ 2010-10-14T05:33:00 un tas ir vēlviens mans pārmetums - būšana laimīgai divatā nekādi nepadara manu attieksmi pozitīvāku attiecībā uz dzīvošanas jēgu un vēlmi. tāpat kā reibums nav mana trakuma pamatā. |