29 November 2018 @ 11:55 am
 
tikmēr pēdējās dienas ir bijušas tādas, kādām jābūt ar besties pie sāniem - lieliskas, smieklu pilnas, aktīvas. pat ar visu skolu, darbiem, mājas darbiem, gatavošanos ziemīšu džezam, gym un low budget situāciju - viss ir joprojām jauki .

vakar puse dienas pagāja gym ar skatu uz kalniem, un tad uz jumta starp sniegu atvērtā karstajā vannā. paķēru draudziņus līdzi uz music production un vocal technique, tad filmu, pāris aliņi un līdz 2:00 naktī vēlām sniegavīru putenī pa visu ielu (:D) un šorīt jau 7:50 modinātājs un savaņģoju visus uz gym netīšām. otrā diena gym ar draudziņiem <3 Marika pamācīja boksu nedaudz, un BEIDZOT , jel, tik ļoti garšīga sajūta. es vienkārši zinu, ka man kādu dienu būs mājās boksa maiss. ļoti dīvains guilty pleasure, bet man tiešām ļoti patīk. lauztā pleca dēļ vienmēr raustījos, bet tagad ar masāžām, staipīšanos un gym lēnām sāk nākt plecs vaļā un izdevās uzdauzīt tā, ka Marika vairs nevarēja noturēt. hehe. #meitenes

džezam gan vēl daaaaaaaudz jādara.. plakāti, eventi, tērpi, mēģinājumi. nav īsti reālas saprašanas, kā tieši to izdarīt, bet dienu pa dienai kaut kā urbjas cauri un kaut kas sanāk, kas ir vairāk nekā nekas. arī pēc vakardienas filmas noskatīšanās (ļoti patika cgi jaunajā fantastic beasts, arī screenwriting bija diezgan labs, drūmuma deva un brīnīšķīgais eddie redmayne - šķiet, nav loma, kurā man nebūtu paticis viņa tēlojums. pure pleasure. ļoti patīk) kā jau vienmēr nedaudz uzkurināju film acting, un šis ir viens no dziļākajiem, pagaidām klusākajiem, bet spēcīgākajiem dzinuļiem. drīm big, vai ne.

pie tam, kārtojot mapi, atradu pagājušā gada "to-do list", kuru atceros, ka neizdevās izpildīt, un ļoti pārdzīvoju. bet šogad izdevās! bija kā vienmēr piemirsies, bet gandrīz visi lielākoties paveikti - sarakstīta dziesma klipam, klips lēnām top, darbs atrasts, pc iegādāts (!), jazz scales tiek praktizēts. ar gadu novēlošanos, un tomēr. one way or another. showreel vidoes un film acting londonā vēl ir tāds diezgan ilgi laužams kauliņš, bet tas tā.

pašlaik ārā ir 5-10m redzamības putenis, atbridu uz skolu, lieku kopā dziesmu listi un diezgan ilgojos pēc kādas saujiņas īstas romantikas. no otras puses - it's fine, jo vēl diezgan tāls ceļš ejams, un dažreiz romantika paņem pārāk daudz enerģijas, kuru daudz svarīgāk šobrīd ieguldīt darbos. un ar ģimeni un šādiem draudziņiem romantika vispār nobāl. latiņa kļuvusi tik augsta, ka nezinu, vai vispār tajā spēju atrasties. aj :D