Informācija par lietotāju
Informācija par lietotāju
Zemāk ir redzama informācija par serpentia. pielabot profilu.
 |
 |
 |
|
|
    
|
|
 |
|
 |
| Lietotājs: | serpentia (17343) | ||||
| Vārds: | serpentia | ||||
| Atrodas: | Tīraine, Latvia, Latvia | ||||
| Dzimšanas diena: | 1986-03-20 | ||||
| Bio: | Elfias Darnium. Pasaule ir mainījusies es to jūtu !pat kristāl dzidrais ūdens to parāda kas tek no kalnainās vides kur apkārt ir ciemāts ,skaistās ainavas ,pļavas un lauki ak mana dzimtene cik ļoti man tā pietrūkst! gaiss kas bija tik salds un priecēja elpu tagad tas ir mainījies Antīkās celtnes meža biezokņos tās tur vēl irlaika plūsmai ejot tās pakļautas ietekmei putnu dziedāšana mani iedvesmoja tās bija kā mūzika manām ausīm skaistās elfu valstības durvis tās runā tikai jāprot klausīties Dienās un naktīs es raudzījos debesīs uz to mēnesi skaisto un tas lūkojās uz mani mans stāsts ir šāds : es Linquas jaunākais no bērniem ģimenē tiku nosūtīts pār visuma robežām ,pavisam uz citu valstību lai uzkrātu zināšanas par būtnēm kas ir clilvēki,novērot un dot secinājumus un vēstis es satiku dažus paziņas kas stāvēja pie milzu 3stabu veida vārtiem ko sauc arī par transcendālo tuneli nakts tad bija tikai dažas spilgtas zvaigznes pie vārtiem bija 2vi mūki,priesteri abi turēja grāmtas tālumā bija mežš es gāju pa to naktis tik dzestras tik tumšas ka jābrīnās es iegāju tajos vārtos un biju pāri gaismas mutuļojošiem stariem tik haotiski veidoja tie smilšu krāsas ceļu pa kuru gāja ceļinieki viss apkārt bija orandž veida ar sarkanu sajaukumu plēve kas stiepās pa visu ceļu tur es satiku paziņu kuru es uzreiz neatpazinu sievieti "apģērbs tai laškrāsas apmetnis ar lakatu uz galvas kronis viņa tik skaista bija ceļojums tik garš mums elfiem laiks neēksistē jo mēs esam mūžīgi es dzīvoju kanjonā"Leuxsas" ko lai dara ka esmu no tālām galaktikām nācis kāda ir mana misija? tik ļoti to vēlos zināt traki ir būt iesprostotam šeit uz zemes. Jo atmiņa ir bloķēta pieeja liegta lai nevarētu es uzzināt kā atgriesties atpakaļ un atcerēties visu 1632 gadi manai dvēselei ir jo redz laiks tur rit ļoti ļoti lēni vasarā tur ir liels karstums bet ziemā tumš stindzinoš aukstums tad mēs salienam alās kas nedaudz no ārienes izskatās pirmatnējas tās ir pilsētas priekšējā maldus daļa redzamā daļa viss pārējais ir iebūvēts kalnu iekšpusē ,skaistums ira neaptverams kristāli , gaismas stabi un lukturi ,gaismas tuneļi visur ved uz centru tuneļos lāpas abās malās"4tras kristāla lodes un 3zobeni" un atveries saucu kad biju pie šīs pasaules portāla vārtiem,lai iearsatos šai pasaulē tagad es šeit vandos kā vēstnesis .bet ceru iegūt informāciju esmu es kareivis un lai stāv šis raksts par apliecinājumu ."ka tautas kritīs" ............................... atskats pagātnē ....... 19gs rīts,kādā nomaļā mājiņā'kur piesmakusi istaba,tur noklīdis enģelis vārdā Nardions,kas ieņēmis cilvēka skatu. tai mājai logi aizsvīduši,no ziemas bargā aukstuma vietējie to sauca par paklīdeni tā īstais vārds nevienam nebija zināms Izskats tam nabadzīgs,bet acīs vērojams visas pasaules skaistums haoss un lāsts. ko ieguva tas meklējot neizsakāmo mieru,un kapa klusumu. Pārtika tas no žurkām un visādiem nabaga ļaudīm kurus tas ilgi meklēja pretojoties aristokrātiskajai sistēmai vientuļš un pazudis tas nometās tai vietā. lietū tas gāja caur pilsētu kur tirgotāji turpināja savas darbības. Bieži tas apciemoja savus brāļus ,kas dzīvoja kanalizācijā tas pastiepa savu roku caur redelēm lai dotu tiem daļu no barības ko bija salaupījis Tie bija tur spundēti tai "Marduka cellē" .Savanģotais ķerubu prāts alkst pēc kreoliešu vēnām Dabas anomāllija cilvēka un enģeļa krustojams,vienmēr nodurts acu skatiens uz leju dzīvā sērga,Tas apzinās ka lemts tam dzīvi pavadīt vientulībā,kamēr citi izklaidējas dzer krogos un ģēģerē meitas un skandina dziesmas apskurbuši no trokšņa un vīna. Seno šamaņ dusmas vajā to,nabaga dvēseli Slimais neķītrības laikmetā,vēlas tas lai debesis paliek asins krāsā Lai brālība nāk jo varas orgāni ir izrauti un aizmest prom Kādam jāatliek tie atpakaļ Parādības kur tās ved? vai tas Dievs vai tas velns?kas iekšā smejas Tas vēlējās mainīties. bet palika par Anatemas haosa stūrakmeni Uz kura guļ pasaule kā staigule Tas nospiests uz ceļiem,kā moceklis tas vampīrs pats sev par sērgu un vergu lai dzīvotu mūžīgi Kamēr Mēris ar nāvi dara savu aizkapa darbu Tas vēroja cilvēci pašā saknē vai izdosies tam atrast sev līdzīgos? Ak "Nabaga mēness puskurlais bērns" Dusmas pret Hierarhiju tika pavērstas pret viņu pašu,par grēkiem pret augstāko varu! Cik ilgs un mokoš ir tas laiks,ko pavada saslēgtie nemirstības skūpstu važās,es gribu raudāt viņa vietā lai sāpes aizplūstu prom no viņa kā vēnu pārgriezta asins straume un izjust kā ir kad endorfīns pārņem bez Opiāt klātbūtnes Mans dvēseles radinieks ir vampīrs ar kuru es reiz tikos "miglas ielejā"Aukstā kapu barība ir mans novēlējums jums.! Nodotais "jātnieks velnsēkla" "Miglas ielejā"tālajos Karpatī mežos kur gaiss un mežs ir piesmakuši no tukšuma kroplīgās elpas Tur ir viņa vieta,Tā ir svēta vieta un tai vietā ir mūžīgais miers. Rudens apskauts ,tas guļ mūžam tur Zārks tam aiznaglots Lai neceltos tas no nāves miega Dragonetī Kaprači aiznagloja to ja pamodīsies tas no miega Sūtīs tas 10 Sodomas un Gomoras mocības Jo nelietīgi izturējās tie .pret viņu un viņa brāli Viņi bija liecinieki kā tūkstošiem karavīru tika noslepkavoti karpatī mežā Slazds tas bija karalis Zebulons pieļāva lielo slepkavošanu Jo bija tas vienojies ar savu brāli magu Meridonu Ka ja tiks apkauta armija Tad viņi varēs apvienot "Kruka greizo spoguļu karalisti" Meridonam bija spējas kā izsaukt "Zudušos ķerubus" Lai tie apvieno karalisti un radītu varenu impēriju... Nodotā guļošā jātnieka brālis Klīst pa pilstētu karpatiānu Nardions izdarot pakalpojumu saviem brāļiematbrīvodams tos kas bija spundēti kanalizācijā "Tie"iedeva karti kā nokļūt līdz "miglas ielejai" Kur apglabāts viņa brālis,Dienām un naktīm tas klejoja negulēdams Lai tikai ātrāk nokļūtu,laika nav daudz,Atmaksas stunda tuvojas,lai atriebtos par lielajām ciešanām gan Nardionam ga Nodotajam GUļošajam jātniekam ir medaljons kuru saliekot kopā rada atslēgu kas var atvērt Durvis uz pazemes valstību kur dus viņu brāļi Tūkstošiem tūkstošiem Pēc ilgā laika beidzot tas nonāca pie kapličas kur milzīgs zārks ar ērkšķiem klāts uz tā rakstīts Tikai būtne ar tīru sirdidrīksts atvērt to un beidzot zārks ir vaļā Tikai tam jāatrod ,kā uzlauzt ķēdes kas apvītas ap līķi bet par brīnumu jātnieks nemaz neguļ tam gaidīšanas lāsts uzlikts tas ir paralizēts ceļojums ir sācies uz "kruka valstību" tie nomocīti un neēduši beidzot nokļuva līdz pazemes valstības vārtiem kas atrodas kalnainā vidē Viņu tēvs bija priecīgs līdz asarām kad ieraudzija ka viņa dēli tomēr dzīvi Tas teica:Vāciet armiju vāciet armiju kas īstenībā bija buramvārdi ,lai atdzīvinātu to brāļus daudzos jo daudzos. Kad viņi bija paēduši un padzēruši tie sāka ilgo ceļojumu uz"Kruka greizo spoguļu karalisti" Tiem pavadībā bija tūkstošiem karapūlku Debesīs bija redzams drakons,kas bija izlūks pie pils vārtiem nedrīkstēja būt pamanītiem savādāk asins pirts garantēta Ziemeļ blāzma tik ļoti skaista bija Laikam jau zīme ka labie spēki ar mums ir Drēgnais rīts atnesa raudas haosui un pēc kara nāves smaku jo cīna bija sākusies,daudzi tika sakropļoti galvas lidoja pa gaisu ,asinis šķīda uz visām pusēm kā no vīna trauka liets vīns kauli tika lauzti,rauti un griezti Bet ļaunie karaļi"Zebulons"un "Meridons" bija tik ļauni ka izmantoja savas burvju spējas nevis lai apvienotu karalisti bet padarija sevi par "Ēnu jātniekiem" Lai būtu neuzvarami Tie aizbēga uz "ļaunās visuredzošās acs valstību" Zudušo ordenis uzvarēja to smago cīņu,un kļuva par"Kruka greizo spoguļu karalistes valdniekiem bet ļaunie burvji kas neizpildija savu doto uzdevumu Tā tos smagi sodija ,tās kalpi sadedzināja dzīvus uz sārta, Jo līgums bija pārkāpts"Zudušie ķerubi"Pārvērtās par raudošām zvaigznēm,kas slavē tos taisnīgos brāļus ,vēl līdz šai dienai....... ............. ļoti ļoti ilgs laiks bija pagājis ,kopš tiem laikiem tas viss tagad ir atmiņā.......atmiņas vēl dzīvas......1938 gads4oktobris,pūlkstens 6.22 Guļ dzeltenā istabā vīrietis kāds nesaprasts Francijas lords,to atnesa tālie vēji no nezināmajiem miglainajiem krastiem,uz "fruksturmes "viesnīcu. No šūpuļa līdz kapam tas mantjis asinīs mūžīgo dzīvi Tā varbūt novele viņa dzīve un tās gaidas un gaitassavi apcerējumi par šo viņa dzīvi Vai jādod cūkām pērles>??kas ir kā čūskas kas izvems liesu.Leģendas ir dzīvas.Tālavas un Tērvetes draudzīgie ceļinieki brāļi vai arī kas tikai izliekas Es esmu vampīrs un atzīstu to man nav bail no tiem nāks pār mani un teiks kā tanki es izniekojot laiku ,es esmu jauktenis neēsmu no tīrasiņ cilts. Baznīcas krusti ir mans saldais ēdiens Oktobris 1740gadslīst lietus diezgan stipri tikko pārnācis mājās pēc ilga jo ilga ceļojuma kas bija aiz tālām ielejām,purvainām takām,ērkšķainiem ceļiem Savas misijas biju beidzis sākot ar"velnsēklas"atbrīvošanu no tumšā kapa līdz "Kritušo ķerubu " cīņai kuru es uzvarēju kopā ar savējiem" Brālība ir gandrīz savākta,gredzens ir radīts,ugunī kvēpinošās liesmās tas veidots Ar "Muspelheimas" palīdzību tās troņmantnieki ķeizari un varenie sasauca sapulci lai lemtu par un ņemtu dalību pār zemēm "svētajām arkām" Es Linquas Nardiona pēctecis,nesu un nesīšu savas valstības karogu Mana roka spiesta atstāt ziņu To jau visi zina ka pasaule jau ir kritusi tai jau tagad ir nolikta galva blakus bendes cirvim es paslēpies esmu bet pat svešās zvaigznes tomēr dod kādu cerību,ka jādzīvo Nāk gadi kuri sarūsē tur neko nevar darīt šamaņ indiāņ ciltis,Rūķu un elfu valstības gadsimtiem plūstot tika iemestas Mātes "Tumsas"aizgādībā, Aizmirsties un aizplūst uz karalauku kaut uz dažām sekundēm lai redzētu un izjustu kā notika atbrīvošana kaut uz mirkli apstāties meža biezoknī blakus arkveida templim.Es esmu dzīvs lai arī kas notiktu monumenti enģeļ veida stabi mītu pilnās leģendas Tās pulsē kopā ar naktstauriņiem Mīlu es naktis tās jūtas ok rada mēness skati No tumsaas nācu es un tumsā arī palikšu Vienu brīdi es biju alķīmiķis citu mākslinieks Sens kā ūdens piliens,es esmu visi,un tie visi mira retais ir dzīvs palicis Par ko senie spoguļi mani soda?nezinu varbūt tādēļ lai es saprastu ka nevajag dusmās šķaidīt to pret zemi Tā nu laiks plūda kā mežonīga kalnu upe aizskalojot prom visas gandrīz visas lietas un vērtības bet tomēr dažas palika .dvēseles vērtības. ko nepar kādu naudu un laicīgām lietām nenopirkt. Seno druidu ordenis lēnām savācas tie nāk lēnām kopā Lai atkal valdītu miers pa ilgiem laikiem Kā tas agrāk reiz bija. Svētpilnās pilis skaistās upes……………….. Mēnes dārzā blakus tumšajai upei bija tilts kas taisīts no ērkšķiem Mēs sadevāmies rokās ,lai atvada nebūtu pārāk rūgta,kā vērmeles Lai arī debesis bija tik melnas kā Mordoras elles lielie vārti Marsa uguns pavadoņi ,lai ir ar mums Un jums šai cīņā Kur telpai un laikam nav robežu Visvarenā ķēniņa stundā Kas jāj uz baltā Oleandr zirga Tumšās debesis asins krāsā No pelniem mēs celsimies un sadragāsim jūs un jūsu kūltūru Tāda ir mūsu misija lai valstība nāk un pērkon ielejas sašķīst drupās Tāpat kā jūs izdarijāt ar mūsu valstību mēs “Zudušie Elfi”piesakām karu. Lai arī mēs daudzi mirām no jūsu asajiem zobeniem Mēs tomēr esam dzīvi,mūsu mise nav beigusies Sargenģeļi ir ar mums pie sargtorņiem Ak laicīgā miesa,tu esi pielijusi pilna Tāpat kā ezers kuru radījusi māte daba Purvs tik vecs un tie kas tur guļ,izbauda to Mirkli kas tiem dots. Mans tēvs dod man zobenu lai varu stāties pretī ienaidnieku pūlkam un sargāt savu karaļvalsti Ak bērns kam gan tev to tavaj vai gan nav labāk būt mierā staigāt ar basām kājām pa pļavu plūkt ziedus savai dāmmai un dzīvot miera pilnu dzīvi Ēst kotletes un skatīties kamīnā kas dzirksteles met un liesmas sprakšķ nekā iet karā kur katra sekunde var būt pēdējā kā elpa izbaudi to Savu elpu ,bet ja tev ir skaidrs un nešaubīgs prāts kas stāv kā klints tad tu vari iet un doties par savu tēvzemi Es to vēlos ar savām asinīm ,kas verd es jūtu ka mans ceļš ejams Tur kur jāstājas pretī nāves bailēm un uzvarētu tās Ir aizsalušas pilsētas un ciemi,ziemas valdīšanas laiks ir pienācis Lai gan vienu laiku es dzīvoju drūmajos viduslaikos tomēr mans prāts bija miera pilns jo piederēju es pie Savas brālības Skumjie sēru tvaika lieti Darij aukstu senču zemi Drēgnie laiki pienākuši Bargā dusmu karaliste Savus kalpus nosūtija Uz tautiešu ķermeņiem Viduszemes troņmantnieks Bargs un ļauns skops un īgns Skaistās dāmmu jaunās miesas Nolūkotas lielām dienām Nevarēj tie pretoties Lielam miesas skaistumam Tumšās ielas glabā noslēpumus Par iemītniekiem kas valda abās pusēs | ||||
| Intereses: | 44: abstraktā māksla, aizceļot pa visuma robežām, aizmirsties, bērni, citas dimensijas, citas pasaules, dievs velns enģeļi, dot un ņemt, dēmoni, ezotērika, fantazēšana, filmas, folklora, gleznošana, kabalas mācība, kapi, kibernētika, klasika, kompji, makšķerēt, migla, militārisms, mistika, mitoloģija, māģija, mīlestība, mūzika(giča), nogrimt tumsaa, noslēgtības kambari, noslēpumu glabāšana, opera, peldeeties, psi, radiit kaut ko interesantu, reiki, reliģijas, sapņošana, skaistas dabas ainavas, skaistums, starp pasaules, tumsa, visuma galaktikas, ziema, zvaigznes. [Pamainīt savējās] | ||||
| Draugi: |
| ||||
| Lietotāja tips: | Bezmaksas lietotājs | ||||
