Par konkursu Pinnacle gada filma Latvijā un tā noslēgumu
Šis ir vienīgais veids, kā man publiski paust savas domas par to visu.

Tas viss likās diezgan lēts un neīsts..
Vispirms jau kavēšanās, bet kam gan negadās. Ja vien kāds būtu pateicis gaidošajiem cilvēkiem, ka viņi ir vismaz atnākuši uz īsto vietu un viss notiks.

Nemelot! Pats galvenais. Pasākuma vadītājs novērtēja, cik daudzi ir ieradušies un skaidri pateica, ka pie balvas tiks gandrīz katrs. Tieši tā viņš arī teica! Ha! Tomēr beigās tie nez kāpēc izrādījās tikai daži.
Diezgan pārsteidzoši likās, ka tika apbalvoti trīs aktīvākie balsotāji internetā (atvērt linku, nospiest uz vērtējuma, ierakstīt savu vārdu un pie nākošās filmas), bet no katras nominācijas balvu ieguva tikai uzvarētājs. Pārējiem diviem tika nekas! Vismaz kaut vai.. goda rakstu, paldies par piedalīšanos vai cepurīti (kuras tur tā arī palika). Bet nekā! Pat galvenajai nominācijai tas pats. Šeit tas būtu vairāk kā godīgi. Turklāt no visām 76 filmām tikai astoņas nominētas (viena pat divreiz)? Kaut kā šaubīgi. Arī tas, ka tik nopietna žūrija ir tās visas noskatījusies. Tomēr tik daudz. Un vēl puse no žūrijas nemaz neierodas uz pasākumu. Patīkami, ka mūs ciena. Ja vismaz nosauktu tās filmas, kuras bija tuvu virsotnei (un pilnīgi noteikti, ka no visām 76 nevar tikai šīs astoņas tik ļoti atšķirties uz labo pusi), tomēr ne tik labas, lai iegūtu balvas.

Protams, man ir žēl, ka mūsu filma ne tikai neuzvarēja, bet pat netika nominēta. To tomēr paspēja noskatīties kādi 10-15 cilvēki un visi par tajā esošajām emocijām pasmaidīja un atzina par labu esam. Protams, savu filmu jau nevar objektīvi novērtēt, tā vienmēr liksies labāka. Tomēr es neesmu tik aprobežots, lai nespētu to neņemt vērā un aizmirstu par to, vērtējot citu veidotās filmas.
Esmu sašutis, ka tika pilnībā parādīta tikai uzvarētāja filma. Vajadzēja parādīt katras nominācijas uzvarētāju, lai būtu skaidrs, kāpēc tieši šī filma ir uzvarējusi. Un to pilnīgi noteikti vajadzēja izdarīt ar visām trīs Gada filmai nominētajām.
Man nu nekādi nav skaidrs, kāpēc uzvarēja tieši šī filma. (Galvenokārt tāpēc, ka nav ar ko salīdzināt.) Turklāt es runāju ar vēl dažiem, kas bija šajā pasākumā, un viņi tieši tāpat nesaprata, par ko gan šī filma bija pelnījusi uzvaru. (Jo ar ko gan salīdzināt?) Un vēl vērā jāņem šaubas, ka žūrija, kas sastāv no nopietniem un aizņemtiem cilvēkiem (režisors, kino kritiķe, LTV tehn. direktors..), patiešām ir noskatījusies visas 76 [viņiem] apšaubāmas kvalitātes amatieru filmas, lai noteiktu labāko. Un vienīgais, kurš pateica, kāpēc uzvarējusi šī filma, bija pasākuma vadītājs (kurš ir pasākuma vadītājs, nevis vērtētājs): «Šī filma paņēma ar savām emocijām.» (??) Griezīga skaņa, saspiests, brūns attēls, neskaidra filmas pamatideja.. Par ko gan tieši šī ir labāka par pārējām? Nav ar ko salīdzināt, jo parādīja tikai uzvarētāju filmu.

Ceru, ka nākošgad tiks nodalītas spēlfilmas no dokumentālajām. Viena lieta ir filmēt pēc scenārija un pavisam cita ir radīt no jau nofilmētā materiāla interesantu skatāmvielu. Otrs ierosinājums ir būt godīgiem / godīgākiem. Un trešais – atrast vadītāju, kurš spēj runāt interesantāk, bez aizķeršanās un bez «ēē».

x-f un eRe</a>, «summer.fun.ad» autori.

Šī raksta adrese tika nosūtīta atbildīgajam par Pinnacle filmu konkursu.
Netiquette prasa uz to atbildēt.

Varu godīgi atzīties, ka, ja mēs būtu uzvarējuši, šāda raksta nebūtu, bet domātu gan es tieši to pašu. Vienkārši nebūtu iemesla neklusēt.