x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Jāni, kāp nost no Gaujas! (Valda dīvainības.)

2004. gada 15. novembris, 11:38 am, atsauksmēm

SCO apgalvo, ka GNU GPL neatbilst ASV konstitūcijai.

Linuss Torvalds uz SCO apsūdzībām Linux kopienai atbild, ka SCO ir uzņēmums, kas laikam izšķērdējis visu naudu un tagad mēģina izmantot ASV tieslietu sistēmu kā loteriju.

Bet otrdienas BBC World ziņās pieminēja Firefox 1.0 versijas izlaišanu, nosaucot to par nopietnu MSIE konkurentu.

Likumos ir caurumi, kurus izmanto atsevišķas personas, lai iedzīvotos. Savukārt deputāti ik pa laikam cenšas aizlāpīt šos caurumus. Tas viss man kaut ko ļoti atgādina.

Tagad arī Cibas administrators zina, ka es nedzeru alu, un par to izteica samērā indīgu piezīmi (kas jau bija sagaidāms). Taču tas nav viss, ar ko atšķiros. Man patīk melodrāmas un romantiskas komēdijas. Un vēl man patīk The Cranberries. Un saraksts vēl nemaz nebeidzas.

Mans kompis bez pārstartēšanas nostrādāja 7 dienas 15 stundas un 44 minūtes, līdz tam sabojājās latviešu valoda. Nu tā, ka pavisam. Šo to pārinstalēju, bet nekā. Lieta tāda, ka, nospiežot apostrofu vai tildi (kas nu ir tas mēmais taustiņš), parādās divi šie simboli (apostrofi vai tildes), bet latviskās diakritiskās zīmes nav. Pagaidām iztieku ar Alt taustiņu, taču tā nav dzīve. Lāsti pār Billija galvu.

Vakar astoņos no rīta kāds zvanīja pie durvīm. No sākuma nepiefiksēju, pēc tam nodomāju, ka gan jau kāds atvērs. Un klusībā nolādēju to zvanītāju. Pēc minūtes zvanīja atkal. Nolādēju jau vairs ne tik klusi. Un, velns, sapratu, ka esmu taču viens pats mājās. Piecēlos, saģērbos un gāju. Pie durvīm, protams, neviena vairs nebija! Mani lāsti ietvēra iespējamos notikumus par šā zvanītāja dzimtu līdz trešajai paaudzei un, šķiet, ka iedomājos arī par zirgiem, striķi un ekstremitāšu atdalīšanu. Tādā agrumā zvanīt pie durvīm! Divreiz! Kas te kaut kādi lauki, kur cilvēki ceļas ap 4am, lai slauktu govis, un ap astoņiem diena jau ui ku' gabalā?

When I wake up on early morning,
I feel like
"KISS" without the make-up.
(Robbie Williams)

Pārsteidzu pats sevi, piezvanot un apsveicot kādu meiteni dzimšanas dienā (vai cik es laps!). Ņemot vērā, ka neesmu viņu redzējis dažus gadus, ka viņa nebija parasta un ka neciešu telefonsarunas ne ausu galā, tā ir pieskaitāma pie dīvainībām. Jauki papļāpājām.

Tik tālu nu esmu nodzīvojies. Rakstīju meilu e-pasaulei. Vajadzēja žurnālā sameklēt pareizo adresi, uz kuru to sūtīt. Atradu īsto adresi, turēju žurnālu rokās un uz mirkli galvā iešāvās doma par copy+paste, lai nebūtu jāpārraksta. Mjā..

Vienu dienu pie Dailes teātra mani apturēja kāds krievu onkulīt's, šo to pastāstīja un palūdza 13 santīmus. Es atbildēju, ka krieviski nesaprotu. Viņš to pašu skaidri izstāstīja latviski un palūdza 13 santīmus. Aizvakar mani apturēja kāds latviešu onkulīt's (arī uz Brīvības ielas). Pajautāja, vai nebēgšu prom, pajautāja, vai latvieši vēl ir, un palūdza.. tos pašus 13 santīmus! Sakritība? Tendence?

Trešdien pa TV3 skatījos "Ekstrēmās pārvērtības" un man palika slikti. Nu tā, ka gandrīz zaudēju samaņu. (Tā kā tā man nebūtu bijusi pirmā reize, tad labi zinu, cik tuvu tam biju.) Sirds un dzīvā iztēle ir bīstams ierocis. Pret mani pašu. Mjā, ne visi skati man ir mierīgi sagremojami vai laižami gar ausīm. Lai atgūtu skaidro spriešanas spēju, noliku tējas krūzi tā patālāk, pārslēdzu uz ziņām, kur dzīvajā rādīja, kā amerikāņi ieņem Fallūdžu, un palika labāk.

♪♬: The Doors – People are strange