Pats par sevi -

30. Jun 2020

 wowow@20:44

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Magnētiskās rezonanses trubā biju pabijis arī agrāk, taču šī bija pirmā reize kad (uz beigām) piemetās panika. Vai tur pie vainas bija medicīniskā maska vai pārāk ilgi to manu mugurkaulu zīmēja bet apmēram minūti pirms beigām sirds sāka auļot un elpu vairs nebija iespējams nomierināt, spiedu panikas taurīti un ar zoda apļveida kustībām centos nomaukt masku no deguna lai brīvāk ieelpotu. Nomierinošā saruna ar dakteri nepalīdzēja un līdzko viņa aizgāja atpakaļ uz aparātiem (pēc tam kad bija man uzlikusi masku atpakaļ) metos to atkal nomūķīt lejup, lai izturētu līdz beigām. Brrr, nākamreiz laikām čeklistā būs jāatzīmē klaustrofobija, cerībā tikt pie kaut kā nomierinoša.

Tags:
(3 raksta | ir doma)

Comments:

siltavieta / 30. Jūnijs 2020@21:17
man šķiet, ka klaustrofobiskās sajūtas rodas tieši no tās skaņas
(Reply to this) (Link)
nistagms / 30. Jūnijs 2020@21:39
man tās skaņas kā reiz patīk, bet nesaprotu, kāpēc pat šādai procedūrai liek vilkt to masku? it kā nebūtu skaidrs, ka MR pacientam būtu jājūtas maksimāli ērti.
(Reply to this) (Link)
viipsna / 1. Jūlijs 2020@13:33
Bet kāpēc tev bija jābūt maskā?
Viņi taču tāpat visu dezinficē pēc katra pacienta..
(Reply to this) (Link)
blog counter