| |
[Mar. 29th, 2010|11:01 pm] |
negribas spekulēt ar priekšnojautām. bet ir tādas situācijas, kad vienkārši ir skaidrs, ka aizej uz ilgu laiku. bija ļoti grūti aiziet no istabas todien. lai gan teicu, ka es tikai uz pāris nedēļām, es jau zināju, ka būšu prom ilgi. vai teiksim braucot to citu reizi tramvajā, es vienkārši zināju. visu to ceļa laiku zināju, ka priekšā ir ilgs laiks. mēs braucam uz priekšu - garajā laikā.
ka tas kā mēs te sēžam blakus divi - no visiem, kas sēž pa divi - tas ir tik būtiski. jo tā mēs vēl ilgi nesēdēsim. mēs braucam pa zaķi. tramvajs nebrauc ātri. ātra - grandiozi ātra - ir tikai nojauta. tā pārforsē tramvaja ritmu un laiku. un brauciens ir garš. lielie brīži ir gari. tā ir vesela simfonija. uzspīd arī rudens novakara saule un tu atļaujies vēl vairāk - piedāvā izkāpt un noiet pāris pēdējās pieturas ar kājām. un tad jau ir pienācis tas laiks, kas gaidīja priekšā. tu esi tajā iebraucis pacilāts un gatavs sadzīvot ar ilgām. |
|
|
