| |
[Jun. 5th, 2020|12:42 pm] |
|
Es mīlu tevi, Jēzus Kristus. Jēzus Kristus, es mīlu tevi, jā nudien. Es mīlu tevi, Jēzus Kristus. Jēzus Kristus, es mīlu tevi, jā nudien, un dīkajās dienās suņi izšķīdīs un aizplūdīs notekā, un pasaule aizies, un visi gaida to dienu, kuru mēs visi gaidām. Augšup un pāri, mēs ejam cauri vilnim un straumei, es plūdīšu pa virsmu līdz iemācīšos peldēt, iekšā manā mātē miskastē, līdz es sevi atradīšu atkal, atkal. Augšup un pāri, mutes plaši atveras un spļauj joprojām, un es spļaušu, līdz iemācīšos runāt. Augšup, cauri durvīm, kamēr skapji čīkst, un viņi mani pasludina, ak. Augšup un pāri, mēs pārvaram smagumu, tas nosēžas, un es nezinu. Es kliegšu, līdz viņi sapratīs, ko gribu teikt. Es runāju par beigta suņa dziesmas un sintētiska, lidojoša aparāta kāzām, ai-ai-ai, ai-ai-ai, ai-ai-ai, ai-ai-ai, nu labi. |
|
|
