Viss beidzas, un tas ir labi, tāpēc ir jādomā par to, kas varētu sākties. Ceturtdien vai piektdien varbūt būs kāds jauns sākums. Visticamāk, ka ne tam, ko es gribētu, bet kaut kam vienalga labam. Ir gan sajūta, ka ir daudz iespēju visu sabojāt, vai vismaz neievirzīt tā, lai būtu pietiekami veiksmīgi. Nu redzēs. Tas sūrais brīdis, kad gribas pateikt - nu tad nevajag arī! - ir garām, jūtos mierīga un harmoniska. Darīšu, cik dabiski labi sanāks, un tad jau redzēs, vai tas būs dīvains, neērts mirklis, vai neitrāls, vai labs, kas var attīstīties tālāk. Gribētos jau pēc iespējas vairāk, bet pēkšņi ir sajūta, ka ir tik daudz iespēju - vajag tikai izkāpt ārpus kaut kādas pašas radītas kastes.