paaugstināta temperatūra - 224 (es esmu tik ļoti nogurusi) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

224 (es esmu tik ļoti nogurusi) [1. Nov 2019|01:01]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
man jau atkal ir sajūta, ka mani kopā tur tikai skočs vai vaļīgi diegi. viss mans ķermenis ir sašļucis un dīvains, katra kustība vai doma pieprasa neadekvātu piepūli. no rītiem atkal nespēju piecelties, pēcpusdienās guļu trīs stundas garas diendusas. ir grūti pat nostāvēt - liekas, ka kuru katru brīdi manas locītavas vienkārši padosies.

"padošanās" laikam ir īstais vārds. es gribu pazust, izslēgt datoru un telefonu, aizmirst par pienākumiem un attiecībām, un ķermeniskajām vajadzībām. kādu laiku vienkārši eksistēt tādā kā limbo - ne šur, ne tur. nerunāt ne ar vienu, nesatikt nevienu. ēst to, kas pagadās. daudz gulēt. bet es velku sevi aiz tiem izstaipītajiem diegiem, turu sevi stāvus. reizēm šķiet, ka pat elpošana paņem tik daudz enerģijas, ka būtu patīkami uz kādu brītiņu no tās atpūsties. pagulēt uz grīdas neelpojot un nemirkšķinot, just tikai vēsu un cietu virsmu. nedzirdēt neko, jo klausīšanās ir tik šausmīgi nogurdinoša. viss mans augums drīkstētu būt tas izgaisojušais balons, izmirkusī, izplūkātā lupatu lelle, kuru es šobrīd spīdzinu, vazājot no vienas vietas uz citu. un tad, kad es būtu tā pagulējusi, mans ķermenis lēnām atkal piepūstos, ieņemtu savu dabisko formu, diegi vairs nebūtu ļengani, un es spētu nostāvēt kājās.

zinu, ka tam visam pamatā slēpjas visparastākā nespēja tikt galā ar stresu un nemācēšana risināt problēmas, taču ir nenormāli grūti to ieskaidrot šim visuresošajam nogurumam. šim pilnīgajam spēku izsīkumam, kas mani piemeklē neatkarīgi no gadalaika.

varētu iziet ārā pagulēt peļķē.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:1. Novembris 2019 - 01:36
(Link)
smieklīgi vispār, bet man laikam ir vienkārši jāiet gulēt. ne uz grīdas vai peļķē, bet gultā zem segas.
es nesaprotu, ko tu man saki. :D

par to psiheni - jā, nu, es jau gribētu, lai kāds man pasaka, ka man ir depresija vai kas tāds, jo tas uzreiz dotu man attaisnojumu nevilkt ārā galvu no pakaļas. viss, kas šis ir, ir mans brīnišķīgais paradums ignorēt problēmas tik ilgi, līdz tās sagāžas uz galvas, rada stresu un tad stress, loģiski, rada nogurumu.
bet man jau atkal, protams, vajadzēja par to kaut kur dramatiski pasūdzēties, lai dabūtu pretī žēlumu.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:1. Novembris 2019 - 01:46
(Link)
es nezinu, vai tas uz mani tā iedarbotos, ja jau pašā sākumā neuzskatu, ka man tur vajadzētu atrasties. es eju uz terapiju, man ir tikai pašvērtējuma problēmas, nevis kaut kādas diagnozes, es eksistēju diezgan normāli. vēlmi nošauties nekad neesmu jutusi. ja nu es nonāktu psihenē, tad pie pirmās nojausmas, ka viņi mani tomēr neņems, es atvainotos un pazustu - un nekad vairs nerādītos tajā ielā.

un ir jau dzirdēti arī labi stāsti. par to, kā paciemošanās slimnīcā cilvēkus ir glābusi, jo citādi viņi tiešām aizietu bojā.

godīgi sakot, pēc tevis teiktā man tagad pat drusciņ gribētos tur kādas pāris dienas paciemoties. zinātnes vārdā (t.i. man vienkārši interesē).
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:1. Novembris 2019 - 02:07
(Link)
paldies, ka padalījies ar pieredzi!
es gan dzīvoju pārmetumos - pašpārmetumos -, tāpēc šāda aizbēgšana man neko nemainītu, ha. bet ir vērtīgi dzirdēt dažādus skatus no malas.
[User Picture]
From:[info]french_mime
Date:1. Novembris 2019 - 11:32
(Link)
Es ljoti zinu sho purva miega sajuutu, man nesen taa bija, taapeec veeleejos ieteikt izdariit mazas fiziskas lietas -- dusha, kkaada koga vai kaut vai uztaisiit pastaigu vai garshiigu maltiiti, it Kaa parastas lietas, bet speej izvilkt no taa staavoklja reizeem. Un nenoticeet, ka taa buus visu laiku, atgaadinaat sev, ka taa ir tikai shodien. <3
[User Picture]
From:[info]adele_varbut
Date:1. Novembris 2019 - 11:57
(Link)
Ļoti pazīstu šādu sajūtu un līdzšinējā pieredze liecina, ka vienīgais, kas kaut cik līdz, ir patiešām uz laiku atslēgties no visiem un visa, un atpūsties. Vai Tev tā ir regulāri? Pati ļoti cenšos saprast tāda noguruma cēloņus, esmu gājusi pie ārstiem, viss it kā ok. Arī dzīve, daudzmaz objektīvi skatoties, nav visstresainākā, tomēr, jā ir tas stress. Tad es domāju - vai tiešām šī it kā daudzmaz normālā dzīve var izraisīt tādu stresu, ka knapi var pavilkties.