12:57 pm:
trauma notika tā, ka viens cilvēks aizāķējās ar savu pēdu aiz mana apakšstilba un centās uzrāpties man uz muguras). es ar to meiteni nekad nedejoju, jo es nesaprotu, kā viņa lieto savu ķermeni. lai arī patiesībā jau sen esmu vērojusi, ka viņa grib ar mani dejot, un labi, šoreiz es nevairījos, un lūk kas notika. viņai vnk ir kaut kāda cita aura. man šī tehnika vienmēr ir bijusi ļoti intuitīva, gravitācijā un elpā balstīta, so, es neprotu atrast saprašanos ar tiem, kas nāk no skolas "kontrolēt ķermeni" vai "engage core" - es esmu gājusi pa citiem ceļiem, es nedaru neko samāksloti virtuozu, kas neizrietētu no mirkļa prasībām, bet viņa dizainē savu deju, lai komunicētu vērtības, manifestētu lietas, kam viņa tic - cēlums, trakums un citas. so, nu labi ko es te runāju, pārāk specifiski, ne. sastieptas saites, eju ar vienu kāju (don't ask), priecājos, ka nepārtrūka.
Tags: vēstules no sporta institūta
