gulbji mirst arī pavasarī lūk tas peldēja svētdienā miris uz sāniem griezdamies straumē un es gāju uz apaļo lapeni un virs galvas dievi greznos ratos suņi sievietes griezās, un nāve noskrēja man pa rīkli kā pele, un es dzirdēju ļaudis nākam ar piknika groziem, dzirdēju smieklus un jutos vainīgs gulbja priekšā it kā nāve būtu kas apkaunojošs, un es aizgāju projām kā muļķis un atstāju viņiem savu skaisto gulbi.