rīgā pārtikas veikalā pēdējo reizi biju pirms pusotras nedēļas. man patīk, ka mums ar mājās parasti esošo pārtiku pietiek kādām divām nedēļām. pie gaļas tieku, ēdot pusdienas darba ēdnīcā, balzamu vakar atnesa draudzene, kurai palīdzējām gatavoties attālinātai konferences prezentācijai.

es te mēģinu sevi nomierināt. gribēju pārcelt nākošās nedēļas atvaļinājumu uz laiku, kad tā tiešām būtu atpūta, nevis piespiedu sēdēšana mājās, bet pieteikumu atteica, tā nu man būs atvaļinājums ārkārtas situācijas laikā. runājām par garāku pārgājienu divatā, tā doma priecē; darba dienā takās varētu būt mazāk cilvēku. bijām arī sestdien - sākām no Āraišiem agri no rīta, pirmie cilvēki parādījās pie vizemes šosejas, visvairāk bija posmā pēc Zvārtes ieža; pie paša ieža gan daudz mašīnu, augšā nemaz nekāpām, jo tur nekāda sociālā distancēšanās nebūtu bijusi.

īsi pēc šīs ārkārtas situācijas termiņa beigām paredzēti divi pasākumi ar palielu cilvēku skaitu: par vienu no tiem noskaidroju, ka tiks pārcelts pāris mēnešus tālāk (acīmredzot, ar cerību, ka tad būs labāk), bet otrs ir kāzas un man īsti negribas jautāt, kā ar tām būs, jo šobrīd šķiet, ka ārkārtas situācijas termiņš tiks pagarināts.