kad ieradāmies tallinā, uzreiz sapratām, kuri būs mūsu draugi – tie paši vecie kraķi tonijs un matias, kas bija atbildīgi par pasākuma tapšanu, kā arī tomašs un marcins, kas bija atbildīgi par mūsu ierašanos tur. nedraudzējāmies ar džeku no nepālas, jo ar tiem, kas ir nepālī, mūms noteikti nav pa ceļam. vismaz ne tallinā.

nebijām paspējušas pienācīgi ierasties un nomozgāties (t.i. - atlikt mozgas vietā), kad mūs aiz apenēm jau aizvilka uz pepsiklupu, kas ir klubs, kuram nav nekāda sakara ar pepsi, bet, ta kā tā nosaukums bija apmēram no ``pistumistumsexpistum``, tad lietojām īsāku vārdu. kad klenderēju mājās, ļoti priecājos, ka man apkārt ir tikai poļu zēni, bet, kad mētra nenāca un nenāca, zvanīju tonijam, lai noskaidrotu, vai matias ir lāga zēns un neizmantos ļaunprātīgi mētras naivumu. atklājās, ka matias tiešām ir no augstiem ļaužiem (t.i. - viņam stāv), vēl jo vairāk no rīta, kad mētra pārnāca mājās, ieraudzīja mani vienā vienguļamajā gultā ar marcinu un tomašu un skaidroja, ka viņa gan, redz, esot visu nakti runājusi par sorosu, kā arī mēģina benzīntankā iepirkties ar sorosa dālderiem. lai pierādītu sorosa varenību, mētra lika latviešu wordam pašam izvēlēties, kuri uzvŗadi jāraksta ar lielu burtu. worda izvēle bija šāda: Kjfdoijbg kolāte Soross šķēle Ulmanis Šlesers kolāts dombrovskis ušakovs grēviņš Hitlers Staļins blērs bušs Klintons obama putins pauls Žigats Nakts. mētra matiasam zina arī stāstīt, ka viņas brālēns ir sorosīds, jo ēd dārgu gaļu, mīl parunāt, bet nav uzņēmējs.


nākamajā rītā pārējiem padsmit ir pienākums ierastos lekcijās, bet ne mums, jo pēkšņi ir atklājies, ka mēs esam ne tikai paģirainas, bet arī tik gudras, ka "how to start cuming" lekcijas galīgi nav priekš mums.. kad tonijs to mums paziņo, atbildam viņam ar paša sacerēto dziesmu (tony braxton - unbreak my heart). tāpēc nolemjam, ka esam tur tāpēc, lai citiem demonstrētu cik svarīgi ir veidot sociālo glamūru, lai radioraidījums kļūtu kruts. kamēr citi svīst darbos, mums ir chillwave tallinas pludmalē. vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz atkal esam vietā, kuru saucam par pepsi klubu, kurā mazajiem nopietni arī stāstam, ka vajag tisīt astropjankas un tviteri, visi arī tits.

kda pirmoreiz dzēru absintu, nākamajā dienā sapratu, ka tā ir arī pēdējā reize, neviens tā arī nav uzzinājis, kāpēc. šoreiz dzēru otro. loģiski spriežot, tā ir arī priekšpēdējā reize. un mēs, protams, neko nevienam neteiksim. un arī nekad nedzersim, jo no absinta mums ir alerģija.

protams, rīts nāk drūms. un, nezkāpēc pie matiasa mājš, nevis mūsu herņā. matiass pazudis savās ģēlās un atstājis zīmīti, ka droši varam ņemt brokastis, kuras ir uz galda. atradām nepareizo plaukto, nopriecājāmies, ka igaunijā ir sāļās brokastis, bagātīgi tās pārkaisījām ar čili pipariem un nolējām ar pienu, gardu muti apēdām. tiesa, vēlāk, matiasam vēlāk nācās atklāt, ka esam apēdušas suņu barību, nevis sāļās brokastu pārslas (wtf! tas absints ir vella dzēriens, ka brokastīs var apēst suņu barību un pat nepamanīt, kur ir suns) matiass gan ieteica mums nesatraukties, jo tas tomēr bijis royal canin - ķeizaru ēdiens. tomŗe sabiedrības stereotipi dara savu, tāpēc devāmies ārstēties atpakaļ uz pepsiklupu, kur atklājām, ka šmici mums vēl aizvien dod par brīvu, jo esam fuckable. no sākuma izdzērām 8 aliņus, bet, kad mums paskaidroja, ka tiešām par brīvu, paņēmām 200 gramu visdārgākā konjaka (dzeršanas attiecība gan bija 3x pret x mētras labā), tad beidzot bija pienākusi reize, kad man jāvāķī mētra, kurai bija pazudusi alerģija no stiprās šmigas.

autoostā jutos kā paradīzē, jo atkal bija jābučo visi glītie un foršie puikas, kuru kompānijāmēs esam spējušas aizmirst, kā izskatāmies.
tā kā uzzinājām, ka kuivižos mūs gaida steiks, rukola, fredis un šķele, sapratām, ka rīgā mūs negaida nekas. tiesa, knapi dabūjām tikt autobusā, jo mētra, iedvesmojusies no starsland stāstiem, piegāja pie autobusa vadītāja un sacīja: "tere. stone!" tajā mirklī viņa sniedza šoferim akmeni, tajā mirklī es to pamanīju un momentā viņu ar blīkšķi iegrūdu salonā, pie sevis murminot WTF WTF WTF KUR VIŅA DABŪJA AKEMNI? kā balvu par pacietību autobusa vadītājam pasniedzu dzeramnaudu dažu kapeiku vērtībā ar piebildi, ka ceru, ka viņš šo naudu nodzers.


kad tikām līdz kuivižiem, ar mētru varēja spēlēt futbolu. viņa nebija zidāns vai materaci, viņa bija bunba.
kad mētra kuivižu pagalmā izkrita no autobusa, atstāju, lai guļ. kad es ar māsu jau kādu laiku biju pačilojusi un ieēdusi steikus un ru(m)kolas, māsa devās uz māju ieliet vai noliet, bet pēkšņi es izdzirdu histēriskus smieklus - izrādās, mētra pamodusies vietā, kuru nepazīst, ieraudzījusi manu māsu, arī to nav atpazinusi (ir tikušās pirms tam pietiekami daudz reižu) un uzsākusi sarunu angliski, lai uzzinātu, kur ir viņa un kur ir latvija.