nezinu, ko lai daru ar sevi un to istabā pīpēšanu. pēdējās divas dienas šī mana problēma gan lieliski atrisinājusi pati sevi, jo neesmu uz vietas un man gluži vienkārši nav ko pīpēt (te gan vienmēr koridora atvilknē mētājas nu jau aizsaulē esošā opja partnerīši, taču ar tiem es sevi vairāk tā kā mierinu - ka TIK ļoti atkarīga no smēķēšanas vēl neesmu!), bet vispār tai glumajai "ziemai" ir jādodas asap prom. vajag atkal visur vaļā logus un gaisu, kuru ieelpojot nesalst ciet nāsis un neķerās klāt visi iespējamie saaukstēšanās žanri. citādi šaubos, vai manas segas jelkad būs izvēdināmas no tās paciņas dienā, kas pēdējo divu nedēļu laikā panesusies manā hotboksiņā. vienīgais, kas drīkstētu pievilkties ar cigarešu smaku, manuprāt, ir grāmatas. tā smagi un tematiski, un senatnīgi, lai to jau gandrīz varētu saukt par smaržu.