| |
[3. Apr 2015|16:26] |
Nav nekā šausmīgāka, par dzīvi bez ilūzijām.
Vispār nav spēka dzīvot un absolūti neko negribas.
Nav vēlmes pat sūdzēties par depresiju.
Tomēr ir kaut kāda saudzība pret tiem,
kas ir ilūzijās. Viņu klātbūtnē, izdodas mobilizēties un iemiesot dažkārt tos tēlus,
kuri pateicoties viņu ilūzijām piederas dzīvei. Tomēr šādiem pasākumiem ir trūkums,
nonākot vienatnē lomkas ir pamatīgas. Bet abstinence nav pārāk ilga.
Jau pēc pāris dienām izzūd atmiņa par visu kas bijis, par visu kas kādam citam ir bijis svarīgi.
Pašam vairs nekas nav svarīgi. Paliek tukšums.
Un gandrīz klusums.
Dzirdami vienīgi kādi šļūcoši soļi. |
|
|
