Asinsdziesma

piekļaujot muguras cipreses stumbram,
saspiežot cieši līdz sāpēm
savās plaukstās viens otra pirkstus,
pusmiegā, pusnomodā veramies augšup
kur mākoņu sārtums, debesis satriecot,
iezvana nakts pirmdzimtās ēnas

pusbalsī, pusčukstā šalc
cipreses vainags,
pusmaigi, pusplēsīgi tumsa līdz
saknēm mūs savieno
no mākoņu skrandām mirdzums
krēslaini mierinošs līst -
tik tiešām, vēl debesis
pēc mums pagaidīs