| |
[17. Okt 2009|13:51] |
Esmu pilnīgi galvā dauzīta pēc vakardienas.
Sēžu darbā, blenžu uz sniegu un sajūta tāda it kā vakar pret zemi būtu triekta galva nevis telefons. Ballītes nekad nebūs tādas kā agrāk, tas nu ir skaidrs. Tagad jau es nemaz nezināšu par ballītēm, jo telefons knapi elpo un pieprasa reanimāciju.
Es tikai gribu mājās, aiziet gulēt zem segas, tumsā, pamosties pēc dažām dienām, kad lietas būs nokārtojušās pašas no sevis. |
|
|
