22 Novembris 2020 @ 15:44
 
es tik nenormāli alkstu lietas, kuras nevaru dabūt, ka liekas, tūlīt nosprāgšu no gribēšanas. gribēšana gan nav nekāda neparastā lieta šaislaikos. un tomēr atkal piedzīvoju kaut ko jauku un jocīgu - andelē nopirku vienu no maniem mīļākajiem kurpju pāriem, kādi man reiz bijuši, bet ko līdz nāvei nonēsāju pāris vasaras atpakaļ. tās kurpes man gan tolaik nežēlīgi spieda, bet kaut kā es pamanījos tās ievalkāt un tajās piedzīvot visādas leģendāras lietas. es pārāk daudz uzmanības pievēršu tādām lietām. esmu pārāk sentimentāla par kleitām, kas man bijušas mugurā maģiskos vakaros, par krekliem, kas man bijuši mugurā draņķīgos vakaros un ko tagad izvairos vilkt, tāpat atvilktnē stāv veļa, kurā vairs nevaru iespīlēties, bet tā taču ir tāda relikvija! un tagad es naivi gaidu tās stulbās kurpes. bet arī atsakos ticēt, ka maģiski vakari vairs nekad nepienāks.
 
 
( Post a new comment )
magnolia[info]magnolia on 22. Novembris 2020 - 22:10
arì bieži piefiksēju, ka daudzas drēbes ir relikvijas, bet reāli valkājamo tik maz.
(Atbildēt) (Link)