|
reiz sen senos laikos, kad zāle bija zilāka un debess zaļāka, pa pasauli apkārt rāpoja zirnekļi ar pagarām astēm. viņu astes bija garākas par vēderu un galvkrūtīm kopāņemtām. toreiz pat skujkoki ikdienā raudāja, jo bija pārāk karsts, lai neraudātu. polāro mitreņu toreiz vēl nebija. pasaule bija parāk briesmīga. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
