Tas stulbais sekss un lielpilsēta man čakarē prātu. Tulkoju to aizvēsturisko sēriju, kurā Kerija šķiras no Eidana, jo nav gatava precēties. Kaut kas tais ciešanās ir vilinošs. Dažkārt uznāk tāda vēlēšanās, kaut man arī būtu tādas vētrainas, sirdi plosošas situācijas. Es, protams, ātri nāku pie prāta, un ikdienā tik stulbas domas neuzmācas, bet kaut kas tais atmiņās par nelaimīgu mīlestību tomēr ir tāds interesants un glamūrīgs, trīs stundu raudāšana uz tualetes grīdas, dienām ilga mocīšanās ar bezmiegu un apetītes trūkumu (so not me!), ilgas un skumjas. Sviests. Ja es būtu tai situācijā, neko patīkamu nesaskatītu. Pārāk laba dzīve.