dzīve tātad ir festivāls
līdz apmēram trešajai festivāla dienai es zināju, kura festivāla diena ir, tagad vairs ne, bet esmu dzirdējusi, ka ir pāri pusei
man bieži jautā, cik tad baigi daudz filmu redzu
tad es smejos un saku, kā ir – necik
lai gan tā nav gluži taisnība, uz restaurēto kosmosa odiseju uz lielā ekrāna izprasījos gan
brīniņš bij pilnīgi nelegāli ieņēmis desmit vietas balkona pirmajā rindā, un tur es ilgi elsu no laimes pie katra kadra
esmu neaprakstāmā starā, ka visā festivālā tiku uz vienu filmu, un tieši uz šo
pēc seansa laimē un nespēkā iesteberēju tinto, tur skanēja disintegration albums, kase jau bija slēgta, bet bārmenis tāpat man ielēja pilnu glāzi vīna
brīžam atļaujos būt nepiedienīgi laimīga

p.s. atgriežoties pie iepriekšminētā, par vienīgo islandes aktieri es jau pirmajā festivālā rakstīju, ja