Viena lapa -

About  

Previous Entry Jan. 7th, 2019 @ 02:09 pm Next Entry
Tas bija gaišais uz jumta gaida šaltis ar boveļiem pa redeļiem uzrāpties nošļūkt pa treknēm pa skrimšļu krellēm pa kāpnēm no est rabarberu uz sanitāru pagaidu gultiņu kamēr palagi plīvo.

Visām ausīm, kas klausījās, radās savas sēdvietas, un viņām bija rakstnieciņu portfelīši bettās tēzes gāzās putrā kā sarīvēti burkāni kā skaidas kas lielākas par pašu galveno basketbolistu izteiktiem ceļgala bļodiņas apmēriem apkārtrakstiem un tieši paktā.

Skumbrijas asinis bija viņam likušas mesties jūrā kad viņš pārskatāmībai un amīlībai bija dobēs salic kaimiņu dobumus tagad tie dzīvoja nātrēs, tie bija pārfrancojušies.

Pašķidrās ziepes strādāja ar karakuļiem kurikuliem salām pussalām līčiem šaurumiem baseiniem un vēl kādiem elfiem kas dvesa bijī u bisē sēja skatu uz torni lai tas lēnā gaitā virza vēsturi.

Skaistais putukrējums gaidīja arī mani savā pasaciņā piedodiet bet es necietīšu es kliegšu pat pret etiķetēm pret papīrīšiem un pašām konfektītēm.

Viņa lēdurgas aparāta gaume nogrima uz miera ielas starp divām annām, viņu apglabāja smaragda vannā un viņš pamodās rītausmā reformējies rītardējies tomēr smalks kā saules caurspīdēts lina kamzolis tas arī viss par viņa brillēm, viņš čurāja ar pārtraukumiem, es drīz lasīšu avīzes nedefinētās sejas bet to nesolu un arī neskaužu.

Taisnais gurķis ar aramlauku un skumbriju padusē padeva mums roku kad kāpām kuģī un no viņa paduses mums virsū krita skapis mēs viņā līksmojām līdz pat trapam un tad līdz ūdens līmenim tas laikam bija okeāns purngalu apslacīšanai.

Lieli suņi tetovē vampīrus un uz krūtīm uztetovē bizbizmārītes ainas vēl pieliec cukurūdeni un piecelies no apkakātās mizas.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba