kūciņas prototips

kūciņas prototips

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirms pusotra mēneša tēvam nodevu lapu ar 10 jautājumiem. Vēl neesmu saņēmis atbildes, tādēļ šodien pajautāju mammai, kur ir manas atbildes? Nuu, es iedevu tēvam, bet bija vēls vakars un pēc tam kaut kad viņš man jautāja vienu jautājumu un Eee. Īsāk sakot, centās atrast iemeslu. Mums mājās ir suns, varēja pateikt ka suns apēda. Bet nu man nemaz vairs nevajag. Es nevaru iet reizi divos mēnešos pie psihoterapeita ar, jēē, beidzot tiku pie atbildēm. Kam man to vajag. Ja grib kaut ko labot lai tad pats iet pie psihoterapeita. Fuck this shit, Im done.
  • es nesaprotu, kāpēc tēvam ir obligāti jāaizpilda lapa, lai tu varētu iet pie psihoterapeita
    • Nu es varu iet, bet tas ir bezjēdzīgi. Tu nevari salabot attiecības, ja tikai viens no diviem kaut ko dara. Ja mans tēvs negrib uzlabot attiecības tad es varu iet un varu neiet pie Terapeita. Tas neko nemainīs. Viņam viss ir OK un punkts. Ja es saku ka nav gan, tad tās ir manas problēmas.
      • Terapijā taču var iet arī tāpat. Ja vien mērķis nav specifiski ğimenes terapija, bet kāpēc lai tēva neiesaistīšanās (katram uz to ir tiesības, kaut arī, protams, vecāku pienākums ideālā variantā ir rūpēties par vecāku-bērnu attiecībām) būtu šķērslis tev iet savā individuālajā terapijā, no kuras arī ir iespējams iegūt ļoti daudz...
        • Bet tas ir vienīgais kas ir labojams. Tas ir cēlonis visam citam. To jau mēs ar terapeitu izspriedām. Tēvs ļoti daudz strādā, tpc mēs ar brāli esam stresa noņēmēji, viņš pēc saviem 5-6 gadiem būs tur pat kur es.
          Un ja dzīves mērķis ir attīstīties, tad šāda nekā nedarīšana nav vēlama. Un nav jau tā kā terapeits būtu bez maksas. OK, man to sponsorē, bet man nevajag naudu, viņi varētu no sponsorēt stundu savas dzīves. Nu jau ir par vēlu, es nezinu vairs. Ja nav tad nav
          • Bet tu vari uzlabot savu pašsajūtu un pašapziņu ejot uz terapriju, pat ja tas nekādīgi nemaina tēvu, vnk mainīt to, kā tās attiecības uz tevi iedarbojas.
            • Vai mana pašapziņa ir jāuzlabo?
              • Es nez, vnk ja tevi stipri traucē tēvs, bet nav no saskarsmes ar viņu iespējams izvairīties un viņš pats nevēlas mainīties, tad tu vari pamainīt savu attieksmi tā, lai tevi tik ļoti neietekmē citu cilvēku gļuki. Nu, tas ir, reāli nevar būt tā, ka visa tava dzīves kvalitāte atkarīga no viena cilvēka. Terapija var palīdzēt saņemt dzīves grožus savās rokās.
                • Ja dzīvojam zem viena jumta, tad tas ir grūti izdarāms. Varētu izvākties, bet tad būtu "nekad vairs tad nenāc atpakaļ tu nepateicigais berns", bet ja izvāktos, tad vienam īri nosegt ir tā kā ir. Dilemmas
          • interesanti.
            izklausās, ka tu gribi iet terapijā, lai mainītu kādu citu, nevis sevi. tas nav iespējams.
            • Pirmkārt es negribu terapiju. Gribu lai man ir OK attiecības ar tēvu. Lai izprastu kādas tās tagad, man lika uzdot tos jautājumus. Ko lai es faking daru? Jā, varbūt manam tēvam vajadzētu iet ne man.
              • njā, iespējams, ka tas arī tajā visā ir pats sāpīgākais. ka zirgu var pievest pie upes, bet nevar likt tam padzerties. latvijā vispār vecāku un bērnu attiecības ir sāpīgs temats.
              • > Pirmkārt es negribu terapiju. Gribu lai man ir OK attiecības ar tēvu.

                Nu. Pa lielam, ja tēvu neinteresē uzlabot attiecības, tad jēga terapijai priekš tevis var būt tikai un vienīgi tāda (atvainojos par pašpārliecināto toni), lai tev tas sāktu mazāk rūpēt un tu varētu pilnvērtīgi labi justies un nodarboties ar ko interesantāku, nevis lāpīt attiecības, kurās otrs neinteresējas/nespēj lāpīt arī no savas puses.

                Kas, manuprāt, ir drusku pat fundamentālāk.
Powered by Sviesta Ciba