pelis - Es gaudotu uz Mēnesi, ja nebūtu slinkums. [entries|archive|friends|userinfo]
pelis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Es gaudotu uz Mēnesi, ja nebūtu slinkums. [Jan. 4th, 2018|11:21 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man gribas rakstīt tikai tad, kad ir slikti. Kad jāslīkst skumjās, melanholijā, bailēs, šaubās, vainas apziņā, kaunā un tajā krampjainajā nekad-nevarēšu-būt-gana-laba sajūtā, tad sāk nākt ārā vārdi. Asaras ir tikai sālsūdens, tās neizskalo draņķus gana labi.
Ja kādam ienāktu prātā pēc manas nāves kaut ko lasīt, no visiem maniem plānotāju, kladīšu, blociņu u.c. pierakstiem nāktu ārā viens vienīgs zili melns smogs. Very nice mantojums pasaulei. Es kādreiz domāju, ka esmu pozitīvs cilvēks.
Pagaidām zelta maliņu neredz. Apvārsni arī lāga ne, bet tunelī gaismas izdegušas. Pār visu ir izklājies pelēkums ne tikai gadalaika un gaismas trūkuma dēļ, es autopilotā rullēju cauri ikdienai un krampjaini sakožu zobus ikreiz, kad aizmirstu sevi pieskatīt.
Ziemassvētku laikā katru rītu cēlos ar trauksmes sajūtu. Trīcēju, reibu, vienlaikus gatava pārbīdīt mēbeles un sabrukt receklī uz zemes. Tagad visu to atkal ir nomainījis vienkārši mākonis, un es pieķeru sevi ilgojamies pēc trauksmes sajūtas. Laikam sajūta, ka varbuut no šitās trīcēšanas var nomirt > slikts garastāvoklis, lai gan nekas nav noticis, jo es esmu kaut kādā vakuumā.
Jaungadā laikam sadzēru par maz. Vai arī dzēru gana, bet vienkārši atkal gribas. Tad parādās emociju spektrs arī plusa zīmē, un es mazliet atkal varu iztēloties, kā jūtas parasti, normāli cilvēki.
linkpost comment