Reiz dzīvoja kāds vecītis - nomaļā vietā, pie meža. Vienīgā viņa nodarbe bija koka figūru gatavošana. Kad spīdēja saule, viņš devās uz mežu meklēt leitaskoku, kad arā bij' lietus - viņš drāza koku pie kamīna un veidoja visdažādākās figūras. Viņam bija zelta rokas (nē - ne burtiski, tad viņš būtu sūdīgs tēlnieks. rokas bija ļoti prasmīgas un veiklas. tāpēc zelta vērtīgas).

Katru sestdienu viņš mēdza doties uz tirdziņu, iejūdzot zirgu un sakraujot vezumā figūriņas, lai tās pārdotu, bet, lai ka viņš centās, viņš nekad nevarēja nopelnīt pietiekami. Ciems, kurā viņš tirgoja figŗiņas bija mazs un trūcīgs. Cilvēki nevarēja atļauties pirkt figūriņas ne par lielu naudu, ne lielā daudzumā. Toties citi ciemi bija ļoti tālu - tik tālu, ka paietu vairākas dienas, la itur nokļūtu, lai arī kādreiz vecītis tur bija devies, viņam vairs nepietika spēka doties tik tālā ceļā. Vecums un veslība darīja savu.

Vecītis nomira. Mājā pilnā ar koka figūriņām, arī tai apkārt bija pilns ar koka figūriņam. Koki bija pilni ar maziem brūniem putniņiem, pie dīķa bija koka vardes, koka ķirzakas un pat lēcienā sastingušas zivis, bet pie mājas stāvēja jauns puisis - stalts, smaidīgs un brašs, bet dārzs vienkārši mudžēja no koka rūķiem, kas sastinguši laikā, gluži, kā vecītis pie kamīna, darīja savu darbu. Vecītis nomira ar nazi rokās - ar to pašu ar kuru bija izgatavojies tik daudz figūriņas.

Pagāja gadi, gadu desmti, simti..., kurš gan zin cik ilgs laiks. Nomaļajā vietā, bija izveidoies liels ciemats, tuvējais ciemats bija pārvērties pilsētā. Kāds vīrs atrada vientuļu māju- meža ielokā. Viņš atrada to neskartu... pilnu koka skulptūrām un pie kamīna vecīša skeletu, kurš sēdēja krēslā pie kamīna... un visur bija skulptūras. Vīram radās ideja par muzeju...

Pēcāk jaunais vīrs atvēra muzeju. Tas bija kaut kas! Cilvēki no visām valsts pusēm brauca raudzīties. Turp brauca pat tūristi no citām valstīm... Tie gāzās straumēm. Tā iespējams bija slavenākā mājā pasaulē...


Gluži kā tūristi gāzās uz šo māju - tik pat ātri ripa ripoja jaunā vīrā kabatā...

PARADOKSS???

Vecīt! Mārketings!!! Patērētāju tuvums, izdevīga ražotnes vieta, izdevīgs biznesa veids, reklāma, leģenda...

Kas bija laimīgāks? Vecītis taisot figūriņas, bet nenopelnot gandrīz neko, vai jaunais vīrs - muzeja ierīkotājs, kurš nopelnīja lielu naudu, bez gandrīz nekāda darba... izņemt reklāmu un minimālu iekārtošanu!

Liek padomāt? Es ceru, ka jā... bļe (Bez lamu vārdiem nevarēju!bļe! nebūtu ļaunā puiša efekta - kuce!)

DO YOU LIKE IT???