pajautā! -

ar romanci labāk

" The only thing that should pass between fuck-buddies is fluid, no emotion whatsoever."

Jautājumu uzdevi vispārīgā formātā. Dabūji atbildi vispārīgā formātā. Tas, ka tu esi pret, nemaina fakbadiju idejas būtību un ir beztēma.

Kas ir fakbadiju būtība? Manā skatījumā, ir divas emōcijas, ko cilvēki jauc - iekāre un mīlestība. IMO mīlestība no pirmā skatiena nepastāv. Tā ir iekāre. Kas pāriet, papišoties, un saprotot, ka partneris ir, piemēram, baļķis. Vai tik debīls, ka pēc papišanās pat runāt negribas, kur nu vēl kopā būt. Mīlestība rodas ar laiku, kad iepazīsti cilvēku un saproti, ka tas cilvēks ir foršs ne tikai ārisķīgi, bet arī iekšīgi.
Kur starp šiem diviem iepakojas subjekts? Tas ir gadījums, kad viens vai abi nevar apņemties veidot romantiskas attiecības kautkāda iemesla dēļ. Nu, bailes no atbildības, bailes par savu "brīvību", varbūt mīlestība ir vienpusēja un otrs tikai pa pāli ir gatavs atzīt interesi. Varbūt gadījums ir tāds, ka partnera iekšējā pasaule spēj tevi apmierināt tikai īslaicīgi un pavisam drīz sāk garlaikot un tad ir jāmūk tālāk. Fakbadījisms ir mazs solītis attiecību virzienā. Tas ir kā kucēns bērna vietā.

Ak, jā, aizmirsu piebilst, ka fakbadījims ir ilgstošs process, nevis vienreizēja nogrūšanās ar kādu no tindera.

man liekas, ka ir būtiski tad ir atbildēt, kas ir mīlestība. jo ļoti daudzi, tostarp es, to neuzskata to par emociju. kuras, jā, nāk un pāriet atkarībā no triggeriem, bet gan drīzāk apņemšanos un dzīves izvēli.

piedod, bet man dzīvojot ne tikai garīgu, bet arī laicīgu dzīvi tomēr tādi termini kā "biodeja" un "enerģiju savienošanās" ir par abstraktu. es palieku pie sava par mīlestību kā darbu, kā izvēli, kuru var veikt un var arī neveikt, katram pēc saviem ieskatiem un ticības.

to, vai tas ir pienākums, uzdevums, to katrs pats priekš sevis var izsvērt. kādam ir, kādam varbūt nafig nevajag un dzīvo kā dzīvojis bez šāda pienākuma apziņas.

neko par biodeju nezinu, šī ir pirmā reize,kad, ja tā godīgi, vispār dzirdu šādu salikteni.

Ieslēgt/izslēgt mīlestību/pieķeršanos? Kas tas par mutantu?

es varbūt kļūstu mazliet vecmodīga, bet, manuprāt, mīlestībai (kā reālam procesam vienam otra labā, nevis tikai iekārei) un kopīgam pamatam būtu jābūt, lai ir mazliet vieglāk visām iesaistītajām pusēm tad, ja, to darot regulāri, netīšām pasaulē piesakās bērns.

turklāt, uz to iespējams skatīties arī tā, ka draudzība ir mīlestība, bet bez seksa.

jā, jautājums vienmēr ir par to, kas kuram nepieciešams un salīdzināt nav vērts. galvenais, lai katrs pats sev ir godīgi (uzsvars uz vārdu "godīgi") atbildējis, ko vēlas un kāpēc, un abas puses saprot, uz ko parakstās, lai nav sāpīga vilšanās vai tikai fiziskas baudas apmierināšana pārprasta par kaut kādu mīlestības solījumu.

paldies, jauki, ka šo saprot.

Manā pieredzē zēni ar meitenēm par draugiem kļūst divos gadījumos: 1) kad kopā ir interesanti, bet nav ne mazākās savstarpējās ķīmijas 2) kad kopā ir interesanti un pievilkšanās varētu būt, bet viens vai abi ir attiecībās.

Kad kopā ir interesanti, kaut kāda ķīmija ir un šķēršļu nav, parasti cilvēki kļūst par kaut ko vairāk kā tikai draugiem.

Bet ķīmija jau nav obligāti romatiskas attiecības, vai ne?

Manuprāt, vienpusējas simpātijas/interese nav ķīmija, bet banāla vēlme pēc kaut kā, ko nevar dabūt, tāpēc šāda iekāre ir ļoti droša un ērta, ne ar ko nav jāriskē, vilšanās nav iespējama. Vai arī mazohisms :)

Ķīmijai jābūt abpusējai, ne obligāti dziļai, bet kaut kādai savstarpējībai - noteikti.