pajautā! - alga noliktavas darbiniekam interneta veikalā

Neesmu redzējis nevienu darba devēju, kurš
1) ja pretendents uz vakanci prasa 500, sateiktu nē, es tev maksāšu 1000;
2) ja darbinieks pats pēc 8 stundām nejēdz aiziet uz mājām, to dzītu prom ar slotaskātu.

Man šķiet, ka ja iegūglēsi "ko sagaidīt darba intervijās", spēt atbildēt uz sāda tipa jautājumiem būs viens no pirmajiem ieteikumiem. Par pārējo nespēšu neko teikt.

Labāk pateikt (jokojot) ''gribu piecas štukas mēnesī'' un izvairīties no jautājuma. Lai tevi uz mīksto nepaņem. Daudz kur laikam tiešām probē vai esi lohs/lose vai nē. Kaut kādi ''atkarīgs no tā cik pārdevis'' darbi vispār izvairos kā no nāves. Tie der tikai apsviedīgiem žīdiem/čigāniem, nevis normāliem cilvēkiem. Moš ir izņēmumi, bet es par tiem nezinu.

Nu, to, kas Tev ir adekvāta summa apmaiņā pret Tavu laiku/ieguldījumu, laikam citiem būs grūtāk novērtēt - svarīgi, ka tas 1% no apgrozījuma Tev ir korekti juridiski noformēts darba līgumā, lai tur nav iespējamas kkādas "atmazaskas" vai interpretācija. Kas mani dara bažīgu, ir tas, ka 500 ir cipars "uz rokas", bet arī tie extra 150 (1% no 15000) tiek pasniegts no Tavas puses kā "uz rokas" summa. Man tas kaut kā nelīmējas kopā, ja domā vēl par nodokļiem, tb kā to noformēt līgumā, lai tas 1% Tev sanāk "uz rokas" piemaksa..

Šeit jau ir pateikts, neko daudz nevar mainīt, ja tikai potenciālais darbadevējs nesataisa kādu kļūdu, kas darbavietu padara mazāk pievilcīgu, tad var mēģināt tirgoties.
Parasti jāprasa par 20% vairāk nekā tu ceri dabūt "normālā" gadījumā. Darba devēji parasti dara to pašu, bet uz otru pusi. Nu un, protams, ir jāizvairās no cipara nosaukšanas pirmajam, bet cipars ir jānosauc. Nekas nav bezjēdzīgāks par darba sarunām kad nav zināms cik labi tas darbs tik atalgots.

Par finansiālo novērtējumu, ja grūti izdomāt, cik gribi saņemt par konkrēto darbu, sāc no otras puses, apsēdies un sarakti, cik maksā rēķinos, cik par pārtiku, cik transportam, cik par medikamentiem/ārstiem u.t.t., cik tev vajag izklaidēm, cik dāvanām un dzimšanas dienām, cik apēd tavi kaķi, cik tu gribētu mēnesī atlikt un iekrāt, lai tu zini vismaz absolūto minimumu, kuru vajag, lai daudzmaz ērti dzīvotu un nebūtu pirms algas dienas pāris dienas jāsavelk josta. Pēc tam uzliec tai summai vismaz 10% pa virsu, jo noteikti ir riski. Vai arī aprēķini, cik saņem stundā un vai liekas normāli, ka par stundu darba tu vari izdarīt to vai šito.

Vienmēr vari pateikt, ka 500 minēji kā pārbaudes laika summu (totālo minimumu) un pēc tam gribi tik un tik kā minimumu. Cik ir tik un tik, man grūti pateikt, manā nozarē pavisam citi cipari apgrozās un cilvēkus, kas sevi pārāk zemu novērtē vai nezina nozares aptuvenās algas, nemaz neņems darbā. :)

Vienīgais, kas man nepatīk, tas 1%, tas ir statiski 650 eiro vai var mainīties? Skaties, lai nesanāk tā, ka paziņo, ka šomēnes apgrozījums divreiz mazāks, tāpēc alga daudz mazāka.

Ā, jā, un 1% no apgrozījuma izklausās baigi dīvaini, ja nu tikai veikalam nav diezgan augsta un stabila peļņas norma. Es pajautātu cik viņi pelna. Apgrozījums ir tukšs cipars pats pa sevi.

Darbinieka alga izriet no darbinieka reālā pienesuma uzņēmumam. Vari prasīt atbilstoši tam, ko dod pretī. Darba attiecību sākumā šādu precīzu datu, saprotams, nav, tāpēc der vadīties pēc nozares vidējā. Noskaidro, cik citur cilvēki ar tādu slodzi, atbildību un pienākumu apjomu saņem. Pēc tam, ja varēsi pamatot, ka Tavs pienesums ir augstāks nekā līdzīga vidējā darbinieka pienesums, varēsi arī argumentēt par algas izmaiņām.

Tā algas piesaiste kopējam apgrozījumam īsti nav saprotama kaut vai tāpēc, ka tu nez vai precīzi zināsi, kāds tad tas apgrozījums viņiem ir (ja vien nestrādā par grāmatvedi). Pati par sevi ideja — jo vairāk strādā, jo vairāk nopelni, ir ok, taču tad tam ir jāizriet tieši no tava snieguma, nevis no plašākiem apstākļiem, ko nevari ietekmēt (un to, kā veikalam katru mēnesi iet kopējos skaitļos, viens atsevišķs darbinieks, visticamāk, ietekmēt nudien nevar).