| |
[Jul. 22nd, 2012|02:43 pm] |
Ļoti nesenā pagātnē piedzīvoju visgarāko, arī dzan diezgan smieklīgu 'that's what she said' joku stīku ever.
Viss sākās ļoti nevainīgi. Ar to, ka pa ceļam no Dominas mājup nolēmām notiesāt pa saldējumam. Edžus izvēlējās Vivu, es diemžēl/vaiksmīgi ekselences saldējumu, ko nebiju vēl pagaršojusi. Turpinajumā mana saruna pašai ar sevi, kamēr kāds fonā ķiķina.
- Arprāc cik viņš liels un ar dīvainu galu.
(tiek noņemts papīrītis)
- Kāda dīvaina vafele.
(tiek apēsta dekorāciju šokolāde)
- Viņš taču tūliņ nolūzīs.
( ātri, ātri notiesājam, kamēr vēl nav nolūzis un veicam galējos secinājumus)
- mmm... garšīgi gan tie rieksti.
Bet vispār kur tie laiki, kad varēja saldējumu atļauties. Šomēnes esam nabadzīgi un man nakamajā nedēļas nogalē jaiet sveikt Kristīni. Par dāvanu neuztraucos, bet par to, ka man nav seksīgu apavu gan. Nesen gan veicu secinājumu, ka viss ir dzīvē iegrozījies jauki, lai gan darbs mani čakarē, es to neņemu galvā un par kredītiem nesatraucos, jo sapratu, ka neba nu es vienīgā, kam ir kādas kredītsaistības. Viss čotka. |
|
|
