parunāsim par ziemassvētkiem. varbūt nepiemērots laiks šādai sarunai - ir taču vēl tādi, kuriem šis laiks izraisa kategoriski tikai pozitīvas emocijas. ziniet, visa šitā huiņa ar gaišumu sirdī, eglītes, mīļas dāvaniņas, kopības sajūta ar ģimeni, sūda apsveikumu sūtīšana, jaunas atziņas, kuras tāpat vienā brīdī smagi tevi piekāsīs utt.

tātad ar ko gan īpaši ir šie svētki? praktiski ne ar ko. negadījumos miruši tikpat cilvēki kā parasti. pašnāvnieku gan ziemassvētkos ir vairāk. šo mazo, kuslo, pelēko cilvēciņu, kuriem drosme beidzot parādījusies tikai brīdī, kad viss sagatavots veiksmīgai pašnāvībai; kad būtībā ir par vēlu.

bet jau sen zināms, ka visiem ir pie dirsas, cik cilvēku noliek karoti ziemassvētkos, jo uz lielāko daļu tas neattiecas. tātad netraucē svinēt priecīgos svētkus, likt nevienam nevajadzīgas un nepraktiskas dāvanas zem mirušas, nocirstas egles, un tādas pat dāvanas saņemt pretī un smaidīt "no sirds" pateicīgu smaidu.

ai, mēs jau visi no malas esam smieklīgi. staigājoši izsmiekli.