es to sev parasti norakstu uz to, ka negribās, lai kārtējā diena beigtos. un negribēšanu rīt atkal celties. un fantāziju par to, ka var taču arī negulēt. un vienkārši to, ka ir iestājies foršs miers tik vēlā stundā, kuru gribās vēl mazliet pabaudīt.
Kurš gan tā nedara? Bet, taisnību sakot, man parasti tas liecina par ne pārāk labu emocionālo stāvokli.. Kad viss ir labi, eju gulēt laicīgi. Kad negribas nākamajā dienā celties, kad ir kaut kāds iekšējs stress vai neapmierinātība, tad varu marinēties līdz pusnaktij, vieniem un aizpildīt galvu ar sūdiem, lai nebūtu jādomā. Plus tajā ir arī kaut kādi sevis "sodīšanas" elementi vai tipa "jūtos sūdīgi garīgi, tad lai justos sūdīgi arī fiziski". Katrā ziņā reizēm der apdomāt, kāpēc tā dari. Protams, tur ir arī ieradums un, iespējams, nekas aizdomīgs, taču vismaz man parasti tam kaut kur aug kājas.
Jā.... Kad man šis sāk kļūt nekontrolējami un kaitīgi, tad es uzstādu uz ierīcēm visādus ierobežojošos rīkus. Nu tur, ka bloķē kaut ko - programmas, aplikācijas, konkrētus diennakts laikus, aplikāciju izmantošanas ilgumu utt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad man šis sāk kļūt nekontrolējami un kaitīgi, tad es uzstādu uz ierīcēm visādus ierobežojošos rīkus. Nu tur, ka bloķē kaut ko - programmas, aplikācijas, konkrētus diennakts laikus, aplikāciju izmantošanas ilgumu utt.