rūsganais sprakšķis

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

rūsganais sprakšķis

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.

vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.

Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.

Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.

2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
  • Pai, tādi kaimiņvalsts glābiņa gaidītāji ir pilna pasaule, tik nevar saprast ko viņi te tā aizkavējušies...
    Ai, man ar mūždien kaut kas šitāds gadās un tad jūties kā samazgām apliets, kat ne pie kā neesi vainīgs :-)
    Cilvēki nosēdējušies karantīnās un uzrūguši.
    • es biju lasījusi, ka tā notiek, nebiju domājusi,ka mani tas tiešām aizskars.

      un es nevienai no viņām neko nenodarīju, mani suņi klāt nepiegāja. stāveju minūts 3-4,kamēr tās klukstes ķēra. varēju taču vnk iet
      • Gan jau ka tvaiku nolaida un aizmirsa.
        Bet tev sabojāja dienu :(
  • Ja tie suņi bija bez pavadas vietā, kur tas nav atļauts, es arī ļoti baidītos un ļoti dusmotos uz tevi un taviem suņiem. Ai mīn, ja tu pati saki, ka zini, ka pārkāp likumu, tad taču ir jāpieņem, ka tam var būt sekas un slikta jušanās ir mazākais, kas pienāktos.
    • protams, Tev ir taisnība tādā ziņā, ka es pārkāpju pilnīgi stulbu likumu.

      mani suņi ir uz "virtuālās"pavadas, tāpēc es esmu pavadījusi neskaitāmas stundas apmācībā gan pie instruktora, gan mājās, tāpēc es apmeklēju seminārus par apmācību, tāpēc man ir treniņi 3x nedēļā, lai es varētu savus suņus kontrolēt bez striķa.

      pilsētvidē es pāreju ielai otrā pusē, ja pretī nāk cilvēks vai Mežaparkā pasaucu suņus sev blakus, ja redzu, ka baidās, paņemu aiz kaklasiksnas, lai izskatās drošāk, bet Rumbulas milzu pļavās, kur nav cilvēku es tiešām nejūtos, ka traucētu kādam, tā pirmā tante reāli gaidīja, kamēr es beigšu bildēt putniņus pļavā un iznākšu uz nedaudz platāka celiņa, lai mani nostrostētu.

      un otrā tante - ja man suņi būtu pie pavadas un es brutāli ietu uz priekšu pa to 3metrus plato eju, kādas tur ir, jo tad man būtu likumiskā taisnība, viņas izmukušās 10 vistas būtu pa visu mazdārziņu šķērslīnijām. mani nelikumīgi bezpavadainie suņi sēdēja blakus un gaidīja, kamēr viņa tos putnus savāks.

      • kas ir virtuālā pavada? man arī ir nenormāli bail no suņiem, kas nav pie striķa. vai ir kaut kādi žesti, kā Tu vari parādīt svešiniekiem, ka Tev ir tāda vara pār viņiem? suņiem, ne svešiniekiem :D
        • Čierī reāli cilvēki maz staigā, ja ir - es pāreju ielai otrā pusē. JA NU gadās pēkšņa konfrontācija, īpaši, ja redzu, ka cilvēks nobīstas, es pasaucu pie sevis un paņemu aiz siksnas

          virtuālā pavada ir, ka suns nāk pie manis, kad es saucu, un enivej nav tālāk par metriem pieciem no manis. Suns apstājas, pirms krustot ielu un dara to pēc manas komandas.
          Vecajai kazai ir 10 un sāk iestāties biš vecuma demence un kurlums, tā, ka nāksies pa ielām iet tikai pie pavadas.

          es apzinos, ka cilvēki no suņiem baidās. daudzus gadus agrāk es biju pofigistiskāka un man likās, ka pietiek ka mans suns ir drošs, tagad es cenšos max ņemt vērā, ka jebkurš pretīmnācējs nepriecājas par manu suni.

        • nu pag - daudzi tgd ved tajās pavadās, kas ir TIK tievas, ka tās pa gabalu vispār nevar redzēt. Tad ko tu dari?
          Man šo laika grūtāk saprast, jo pārzinu suņu psiholoģiju un mani katrā ziņā mazāk baida suns, kas iet blakus saimniekam BEZ pavadas nekā liels suns, kas iet starp diviem cilvēkiem, un kuru no katras puses ar savu pavadu tur divi sievišķi (jo es zinu, kāpēc).
          Kā arī tie, kas uzskata, ka viņa suns ar tekstu "viņš tikai grib paostīt, viņš neko nedara, viņš nekož" laiž savu pavadā esošo suni mierīgi klāt manam bērnam. Un tādu netrūkst! Un galvenais, ka netrūkst starp praktiski visa izmēra suņu saimniekiem.
          Es tieši tāpat kā mufs agrāk staigājot ar savu vilku suni pārkāpu likumu, jo suni nesēju saitē. Bet man tieši tāpat kā mufam bija pārliecība, ka mans suns neskries pakaļ gar priekšu skrejošai izmukušai vistai, kaķim, un neskries klāt apostīt pretimnācēju vai tml. Un tieši tāpat, ja es redzēju, ka nāk cilvēki pretī, gāju tā, lai nesanāktu viņiem iet tuvumā. Toreiz, kad mācīju sunim iet blakus, tieši mācīju iet labajā nevis kreisajā pusē, jo tā vieglāk uz šaurām ietvēm izmainīties ar pretimnācējiem, lai viņiem nerastos sajūta, ka suns nāk virsū. Arī tāpat - pieturēju.
          Skaidrs, ka bailes īpaši nepakontrolēsi. Redzu, kā mans bērns baidās no suņiem (mainly dēļ saimniekiem, kuri laiž savējos kas ir bērna augumā klat - tikai apostīt, utt..) Bet nu arī suņu nepārzinātājs var jau kaut kā mēģināt skatīties, kā izskatās, vai saimnieks to suni kontrolē, vai suns klausa. Ja saimnieks tik bļaustās riņķī un suns būtībā dara ko grib - no tādiem jāuzmanās, neatkarīgi no pavadas. Bet, ja suns pareizi iet blakus bez siksnas, tas jau vien nozīmē, ka ir mācīts un visticamāk ir mācīts pietiekami, lai bez iemesla ikurāt klāt neskrietu un kājā nekostu katram pretimnācējam.
          • funny, izlasot Tavu komentāru sapratu, ka ne Tev, ne man nav jēgas to visu rakstīt, jo kamēr vidējais aritmētiskais suņa saimnieks LV nepaliks saprātīgāks, cilvēku bailes no mūsu suņiem ir totāli legit.

            un man nav ne jausmas, kā tos cilvēkus padarīt saprātīgākus, jo es esmu n reizes muti sausu izrunājusi, bet neklausās - vai tas ir, kur/kad/kāpēc ņemt kucēnu vai par pamācīšanu - kliedz pret vēju, beztolks.
            • Jā, tā diemžēl tas ir. Man tās striķa pavadas uz atsperes konkrēti besī, jo tādu neredz un viegli sapīties, īpaši cilvēkiem augumā zem metra. Man viens bērns pamatoti baidās no svešiem suņiem, arī mazajiem un man lielākoties viņi visi besī, jo nav patoloģiski jāuzmanās no viena bomža suņa un dažiem pēc skata dienesta vilkiem, visi citi labi audzinātie ir izstāžu un vienmēr pie pavadas.

              Diemžēl es neredzu ka situācija uzlabosies bez skarbiem sodiem, ja policija būs ieinteresēta iekasēt. Un pašai man laikam nebūs, ja māja būs Rīgā vai tml
              • es jau ceru, ka manas dzīves laikā (lol) varētu ieviesties kāds likums, kas nosaka, ka suņi nokārtojuši BH (or whatever) drīkst staigāt bez pavadām, jonu, tas ir tik nav godīgi, ka nav iespējas aBzinīgiem izņēmumiem

                kā entelekts rakstīja, kādi viņiem tur Bavārijā noteikumi pat uz mikro suņiem, nu kāpēc tā nevar

                • bet zini kā, tā bailes cilvēkiem jau nerodas no labajiem suņiem, bet no sliktajiem, un tas, ka būs ar likumu atļauts iet bez pavadas, mani mierīgāku nepadara. jo man nepatīk neviens suns bez pavadas. jo Neko Nevar Zināt, vai ir saimnieks apzinīgs vai nē.
                  • nene, es nerunāju par to, ka ar likumu būs atļauts bla bla, es runāju par likumu, kad suņi, kas ir nokārtojuši temperamenta un paklausības testu, drīkstēs iet bez pavadas.
                    testu, kas NAV viegli, sagatavoties un nokārtot,
                    testu, kas prasa nejau 10 reiz aiziet grupā paluņoties, bet tiešām darbu ar suni.
                    • jā, es saprotu, bet kā es ejot pa ielu un redzot suni bez pavadas varēšu zināt, ka viņš drīkst iet bez-pavadā, jo ir mācīts un gudrs?
                      • jo es runāju par tāltālā nākotnē?

                        man regulāri Mežaparkā, Biķerniekos, dajebkur, kur es ar saviem suņiem aizbraucu staigāt, uzrodas sveši suņi, kam es pat neredzu saimnieku. Man ir totāli iebildumi pret tādiem. Un uz ielas visādi kvanķšķi un arī lieli teļi, kas karājas pavadās - man arī IR bail.

                        es negribu tikai kādu superizņēmumu sev, es gribu, lai globāli cilvēku attieksme mainās.

                        līdz tam, es staigāšu ar saviem suņiem bez pavadas (tiem, kas ir līdz tam izauguši/ nav no tā aizdemencējušies) un, redzot nākam pretī cilvēkus, suņus savākšu. īpaši cilvēkus ar bērniem, jo mana vecā kaza mīl bučot bērnus
                      • Nu, ja pie pavadas ietu tikai tādi. Ja ir konkrētas krāsas kaklasiksna, kurā drīkst bez pavadas. Ja saimniekam ir, nezinu, veste vai sunim kāds apzīmējums.
                        Teorijā var, bet praksē mums arī sarkanās kakla siksnas+pavadas+uzpurņi nestrādā
                        • kādas pavadas, kādi uzpurņi, ja saimnieks uz manu kliegšanu, kad tas suns nāk zobus atņirdzis virsū, smejas.
                          man te ir daži suņi, kurus pie apvāršņa pamanot, mūku, jo es fiziski nevaru nosargāt divus savējos.
                    • Ai, nu kamēr ir problēmas apzīmēt un nevairot agresīvos un visi tik ļoti pret ķēdēm, par ko tādu var vispār nesapņot. Nemaz nerunājot par to upcycling kas notiek (un kā)
                • Nu nezinu, pat to noteikumu, kuri ir labi un derīgi, kaut kā nevedas, neesmu baigi cerīga. Ir labas lietas, lokāli progresi, semināri par labturību, bet nu nez. Kamēr vienīgie entuziasti, kas izglīto sabiedrību ir gaisā pasisti neredzu straujas izmaiņas, bet nu es pa lielam tev piekrītu, pa mazam lielai daļai suņus atņemtu un daļu pat ne kastrētu (suņu), bet midzinātu. Tā kā labi, ka man nav teikšanas :D
                  • jā, es arī nepārstāvu uķipuķi, tā, ka nekautrējies
          • cilvēks bez suņa nepārzin suņu psiholoģiju, es neticu pilnīgi nevienam sunim. man nekādu sliktu traumu vai notikumu dzīvē ar suņiem bijuši, bet dzīvnieks ir dzīvnieks un viņam uzticēties nevar. ne cilvēks, kas redz viņu pirmo reizi uz ielas.

            un par pavadu - arī tievās var redzēt pēc suņa paša gaitas.
            • Tev abolūta taisnība, cilvēks no malas nevar zināt NEKO un tieši tā viņam ir jāattiecas pret pretīmnācēju ar suni.

              bet manā ierakstā es nekādi nevienu neapdraudēju, ja es esmu daudzdesmit metrus no Tevis, tad tomēr nav jāsatraucas, manuprāt.
              • Manā pieredzē sunim tie daudzdesmit metri neko nenozīmē. Man no tāda attāluma uzbruka retrīvers, kuram man nācās iespūst purnā piparu gāzi, lai viņš atstātos.
                • uzbruka retrīvers? Lūk šis man vispār neiet kopā. Retrīveri vispār var kādam uzbrukt?
                  • labradori retrieveri un zeltainie retrīveri ir vienas no populārākajām škirnēm UN tās nekādi negarantē audzinātību un stabilu psihi.

                    man veco kazu jaunībā tieši labradori vairākreiz sakoda. jo cilvēkiem liekas, ka tie jau tādi chappy toas jau nav jāmāca.

                    Nav nevienas šķirnes, kas būtu 100% garants
                  • jap, saimnieks daudzmetru attālumā pļāpāja pa telefonu, es speciāli vēl nokāpu no divriteņa, lai suni nekārdinātu un lai man būtu barjera. nu un šis retrīvers mani ieraudzīja, drausmīgā tempā nikni riedams metās klāt, viņam vēl piebiedrojās kaut kāds terjers. es vēl brīdināju saimnieku, ka man ir pipargāze, lai savāc. saimnieks lika mīksto, līdz es izpūtu gāzi un tad viņš metās man klāt un draudēja mani nosist. man nācās tēmēt pipargāzi arī uz saimnieku un tad biju situācijā kur pret mani agresīvi bija divi suņu un liels vecis. not fun.
            • nu funktieris jau tāds: ja vaļā drīkstētu staigāt TIKAI mācītie, un pārējie tiktu pienācīgi sodīti/kontrolēti, tad jau tā pārliecība varētu būt lielāka..
              Plus PAVADA arī negarantē NEKO. Sorrī - negribu iedvest vēl lielākas bailes, bet tā tievā pavada, tas nav nekas baigi labs un baigi drošs. Pietiekami stiprs suns un/vai pietiekami gara pavada nemācītam sunim komplektā ar stulbu saimnieku un tev var uzbrukt jebkurš suns. Arī pavadā. Kā jau rakstīju - zinu, ka bailes nav racionālas, tās vnk ir, bet nu tu esi pieaugusi, vari mēģināt censties tās kkā saprast/pārvarēt. Protams, to visu būtu krietni vieglāk pārvarēt, ja mums būtu audzināti suņu saimnieki, kas saprot,ka NEVAR zināt svešs cilvēks, kuram nav pašam nekādas saistības bijušas ar suņu dresūru, ka reku "suns tak tikai grib pieiet klāt, paostīt". Un plus, pat, ja nebaidāsun zina, ka tikai paostīt - nu bļin - jebkuram cilvēkam ir tiesības, lai viņam uz ielas nenāk klāt un neosta viņu sveši suņi! Un es nezinu, kā šo pamattiesību ieborēt lielas daļas suņu saimnieku galvās :(
              • Es visu saprotu, bet man manas attiecības ar suņiem dzīvot pilnīgi netraucē, manas bailes nav ne smagas, ne paralizējošas, nekas man tur nav jāpārvar :) bailes tikai tādas, ka arī es slikta garastāvokļa dienā gribētu bļaut uz saimniekiem ar suņiem bez-pavadā.
      • jā, nu vienmēr suņu saimniekiem - visiem, pilnīgi visiem - kuri neliek pie pavadas ir atrunas, cik viņu suns ir mācīts un labs. taisnību sakot, man ir pilnīgi vienalga, kaut būtu lesija vai komisārs reksis, man nav tā trešā acs pierē, lai šito labumu atpazītu.

        skaidrs ir tas, ka man nekādai trešajai acij nav jābūt un likums ir likums. tad jau varētu teikt, ka ja nomaļā vietā pie sarkanās gaismas ir formula 1 braucējs (tātad labi apmācīts!) iekš ferrari mašīnas (tātad laba izcelsme!), tad jau viņam arī nav jāapstājas, jo viņš taču situāciju saprot tik labi. bet taču stājas visi pie sarkanās gaismas un ja neapstājas, tad saprot, ka policista kungs saprotoši neattaisnos.

        jezus, ja paņem suni pilsētā, tad taču saproti, kādi ir ierobežojumi - pavadas un kaku maisiņi - ja nespēj tos pildīt tad neņem suni.

        šī iemesla dēļ līdzi vienmēr nēsāju piparu gāzi, ko diemžēl ir nācies visādiem goodbois izmantot un pēc tam teju izmantot uz ārprātīgi dusmīgajiem saimniekiem, kuriem pirms tam ir bijis pilnīgi pohuj par to kā jūtos es.
        • jā, es Tevi saprotu.

          Ar FCI Obedience sporta līmenī Latvijā nenodarbojas pat 100 cilvēki, es nevaru sagaidīt, ka to kāds sapratīs, ko es esmu ieguldījusi tais lopos un kā viņi funkcionē.

          vēlreiz atkārtoju, es tiešām cenšos izvairīties no cilvēkiem un nepakļaut bailēm.

          un jums visiem citiem arī turpmāk jācenšas izvairīties no svešiem suņiem.
          • es ieraugot suņus vienmēr cenšos pāriet ielai otrā pusē, bet ja sunim nav pavadas, tad tā ielas otra puse pilnīgi neko nenozīmē.

            situācijā, kādu tu aprakstīji es arī nejustos droši un ja vēl tā lecīgi pateiktu, ka saproti, ka pārkāp likumu, bet tāpat neko nedari, nu tad sorry, man jāpiekrīt, ka nekauņa.

            man ir divreiz sakoduši suņi. vienu reizi kaimiņu vilku suns, kas norāvās no ķēdes un pamatīgi sakoda, plus kaimiņi vēl nebija savakcinējuši, kas nozīmēja trakumsērgas potes man. otrajā reizē arī iekoda vilku suns tieši vienlaicīgi brīdī, kad saimniece bļāva 'viņš nekož'.

            sorry, bet ticība suņu saimniekiem par spējām kontrolēt savus suņus un ja vēl bez pavadas man ir ļooooti zema.
            • redz, manuprāt Tu tagad runā par savu sāpi, ka Tev ir bail no suņiem, un es to saprotu

              bet es nekādi neredzu, ka Tu esi izlasījusi manu situāciju

              es neko neteicu lecīgi.

              ja pļavā, kas ir tuvu lidostas skrejceļa izmēriem man piesienas par to, ka mani suņi sēž uz taciņas un gaida manu komandu iet tālāk - vai tiešām man ir jājūtas par ko vainīgai?

              es zinu, ka es pārkāpju likumu, bet es zinu, ka tas likums neder, jo es - JĀ - esmu tā knipuciņitiņimā izņēmuma pārstāvis.

              Mani suņi ir ne tikai apmācīti paklausībā, tie arī ir trenēti mīlēt cilvēkus, jo cilvēkus nemīloši suņi nemeklē mežos pazudušos. Jā, tā ir atsevišķa disciplīna - FCI IPO-R

              vēlreiz atkārtoju - neuzticieties pretīm nākošam sunim.

              vēlreiz atkārtoju - ja es nākšu jums pretī ar savu suni, es noteikti savākšu to sev blakus, lai cik ļoti viņas jums nepievērstu uzmanību
              • agdies, man tiešām grūti saprast, kā tu neredzi, cik greizi saki.

                no vienas puses saki - neuzticies pretī nākošam sunim un saproti likumus, no otras puses domā, ka TAVI SUŅI ir iekrāsoti neona krāsā ar milzīgu izkārtni virs galvas un kori aiz muguras, kas pretim nākošajam paskaidro, ka TAVI SUŅI ir tie labie.

                nu tu neesi ārpus likuma pat, ja tavi suņi ir Lesija vai Komisārs Reksis. liec viņus pie pavadas, ja esi normāls, citus cienošs cilvēks.

                • jā, man arī grūti saprast, kāpēc Tu neredzi, ka es saku - es neeju virsū cilvēkiem ar saviem suņiem

                  ja viņi hektāra platībā izdomā dirsties, jo svarīgs ir likums?

                  jā, man ir komisārs reksis, jā, es pāreju ielai otrā pusē, kad man nāk pretī.

                  Tu tiešām domā, ka suns pie pavadas nevar iekost?
                  • man liekas, ka tu nesaproti, ka runa nav par taviem suņiem, bet par apkārtējiem cilvēkiem, kuru diskomforts man īsti nesaprotamu iemeslu dēļ tev ir mazāk svarīgs nekā tavu suņu vešana pie pavadas. galu galā, ja jau tie suņi tev ir tik tuvu blakus, tad jau pavada kā reizi suņu kustēšanās brīvību neierobežotu.

                    es nezinu par kādiem hektāriem iet runa un man taisnību sakot ir vienalga, bet skaidrs, ka tam otram cilvēkam tajos hektāros bija neomulīgi, bet tu izvēlējies šī cilvēka bailes ignorēt.

                    ja sunim ir zobi, tad viņš var iekost, bet ja ir pie pavadas tad absolūti lielākajā daļā gadījumu es varu atrasties tālāk nekā pavadas garums un ir ticība, ka saimnieks noturēs, pat ja suns rausies klāt. pavada arī liecina, ka saimnieks tomēr ir normāls cilvēks, kas ievēro likumus un rēķinās, ka citiem cilvēkiem viņu suņa klātbūtne nav priecīgs notikums.

                    atkārtoju - likums ir likums, tu neesi ārpus likuma pat ja esi supermens un suņi tev ir brīnumsuņi no marsa. liec pie pavadas un ja negribi to darīt, tad brauc uz mežu vai laukiem tur, kur tiešām ir atļauts iet bez pavadas.
                    • i rest my case

                      Tu zini, kas ir hektārs?

                      es un tā pirmā tante bijām vienīgie cilvēki daudzdesmit hektāros. tā bij viņas izvēle nākt man virsū un dirsties

                      tā otrā tante bija pazaudējusi savas vistas. kāds man ar to sakars?! mani suņi tām nepiegāja pat 50 metrus tuvumā
                      • Tipiskas suņu saimnieku atrunas
                        • jā, es sapratu, Tev nepatīk stulbi suņi un to saimnieki,

                          Vai Tu iegūglēji FCI Obedience? video, protams, neparādis visus normatīvos noteiktos pret-agresiju punktus, bet vismaz to abnormālo darbu, kas suņos ieguldīts.

                          es nerunāju par 99,99% suņu LV šeit, es runāju par saviem FAKIN TRENĒTAJIEM.

                          ES ESMU IEGULDĪJUSI TŪKSTOŠUS EIRO, LAI ES BŪTU DROŠA, KA KONTROLĒJU SAVUS SUŅUS, KĀDĀ VĒL CAPS LOCK MAN TO UZRAKSTĪT?

                          es neesmu tipisks suņa saimnieks, es esmu Ūbermesnsh, jā, esmu. Un es respektēju līdzpilsoņus uz ielām
                          • tak šitas ir bezjēdzīgi. neko tu neiestāstīsi. tu apzināti pārkāpi likumu, pārējais nav svarīgi.
                            likums ļauj rīgā pēc 22 vai 23 staigāt ar suni bez pavadas. tāpat arī mežā, pat ja tas ir biķernieku, nav jābūt pie pavadas. par spilves pļavu nezinu, iespējams ar nemaz nav jābūt. tiem, kuriem bail, tie nestaigā vakaros apkārt? es kko mazliet nesaprotu.
                            kroč, izsaku līdzjūtību. ļoti pazīstama situācija. lai izvairītos no šādām situācijām, cenšos likt suni pie pavadas arī mežā, lai apkārtējiem mazāk stresa.
                            kamēr nebūs bargas prasības pret suņu saimniekiem, mums nāksies ciest.
                          • bet jums jau strīds nav par Taviem suņiem, bet par to, ka pārkāpi likumu un mēģini paskaidrot, kāpēc Tu drīkstu pārkāpt likumu. bet nedrīksti jau. cita lieta, ka arī ķoķkām nevajadzētu bļaustīties hektāra attālumā, bet tas tad jau ir stāsts par ķoķkām, ne suņiem.
                            • Es nemēģinu paskaidrot, kāpēc es drīkstu pārkāpt likumu, es saku, ka es viņu pārkāpju un, ka es respektēju citus cilvēkus un tos nekādi neapdraudu, un es nesaprotu, kāpēc kādam uz mani ir jāķengājas tikai tāpēc, ka es pārkāpju likumu.
                              Vai tiešām es esmu vienīgā, kas pārkāpj kādu likumu? Visi citi ir super godīgi vienmēr un visur?
                              Vai jūs visi šadas lekcijas lasiet tiem, kuri smēķē autobusu pieturās, neizsniedz čeku, met atkritumus uz zemes, brauc pa zaķi, you name it.

                              Es nesaprotu, kādiem vārdiem man jāuzraksta, ka es nevienam neeju virsū ar tiem suņiem.
                              • Šokējošs whataboutisms un stulbums. Ļoti uzskatāmi pierāda, ka suņu saimnieki, kas laiž suņus bez pavadas nav uztverami kā nekaitīgi un domā, ka stāv pāri visiem. Jauki pierādīji punktu.
                        • Bet sunjiem tomeer arii vajag izskrieties. Ja ir taads parks, kur gandriiz pilniigi neviena nav apkaart, kaapeec vinjus tureet pie pavadas? Cik esmu redzeejusi UK, un es arii pati, cilveeki uz parku ved sunjus pie pavadas, bet parkaa ljauj vinjiem skraidiit. Man tas shkjiet normaali. Sunji pienaak un apsveicinaas ar cilveekiem vai citiem sunjiem shad tad, bet tad skrien taalaak. Manupraat agresiivi sunji ir retums, un paarsvaraa neaudzinaati, sunji lielaakoties ir jauki un pilni miilestiibas pret cilveekiem. Man arii ir bijusi sunji, kas man uzbruuk, bet tas ir retums. Tie nav visi sunji. Un taadi drakoniski likumi, ka sunjiem Vienmeer jaabuut pie saites just doest make sense, sevishkji lielaas briivdabas platiibaas.
                          • Rīgā apstādījumos (parkos, skvēros, kapsētās) suņi bez pavadām drīkst atrasties 23:00-07:00.
                            Rīgas mežos (Mežaparks, Biķernieki, Šmerlis, Anniņmuiža, etc) sunim nav jābūt pie pavadas.

                            Teritorija, par kuru es runāju vispār ir pelēkā zona, jo tā nav ne apstādījumi, ne meži. Bet šajā diskusijā jau tam nebija nozīmes.

                            LV neaudzināti suņi ir nospiedošais vairākums. Staigājot pa Mežaparku man regulāri "uzrodas" dažnedažādākie pietusētāji, es nevarētu teikt,ka es esmu laimīga satiekot neviena nepiskatītu jebkāda izmēra suni - un, visbiežāk es tā arī saimnieku nepamanu, tam sunim apnīk un tas aiziet. Par laimi man ir bijušas tikai dažas skērī situācijas, esmu tikusi cauri ar nenormālu bļaušanu un agresīvais suns ir atkāpies.

                            Situācija, nenoliedzami, ir komplicēta, bet man nav ilūziju, ka manas dzīves laikā diži kas uzlabosies.
        • nu pag, ja jau suns paklausīgi iet savam saimniekam blakus, 5-10m attālumā no tevis vispār uz tevi neskatoties, tu tak neskriesi klāt ar piparu gāzi? Man ar ir sanācis pūst piparu gāzi sunim, jo bļe saimnieks savu kvankšķi vispār netaisās vākt ļaužu pārpildīta ielā, a tas kverplis reāli skrien un grasās kost kājās. Saimnieka uzskats bija "viņš taču ir maziņš, viņš nevar iekost" :(
          • nu protams, ka es nemetos katram bezpavadas sunim klāt ar pipargāzi purnā. bet sanāk gadījumi, kad nekontrolēti suņi riedami metās man klāt, saimnieks kaut kur tālu prom, pat ja cenšās suni sasaukt, tad protams nesanāk, ko tad citu man iesākt.

            ja ir bezpavadas suņi, tad es cenšos no viņiem uzturēties pēc iespējas tālāk, bet pat ja ir mierīgi, man tāpat ir stress un bailes, kā arī dusmas, ka man tādas sajūtas jāpiedzīvo, tikai tāpēc, ka suņu saimnieki pārkāpj likumu.
  • Man viens draugs šādās reizēs sāk lamāties vāciski.
    • es ļoti cenšos nelamāties un palikt max laipna.

      es vabše ļoti patīku veciem cilvēkiem pārsvarā, un par suņiem viņi vienmēr ir sajūsmā "cik paklausīgi"

      es nevienai no viņām nedirsos pretī (nu,ok,izlikos, ka nesaprotu krieviski)
      • Nu tas jau nav ļauni domāts, vairāk iedarbojas kā apstulbinošs šoka moments, kādus psiholoģijas speci iesaka izmantot tādu uzbrukumu pārtraukšanai.
  • Es saprotu, ka nekā nepalīdzu, bet interesanti - ar spēju uzbrukt piedzimst?
    Mums ir kaimiņiene, kas var uzklupt jebkuram. JEBKURAM.
    Visa māja zina, ka viņa ir dulla un neņem galvā.
    Bet vienalga, es nezinu, kam ir jānotiek, lai es kliegtu virsū par suņiem, kas sēž.
    Es nesaku, ka man nav bail no lieliem, svešiem suņiem, bet viņiem būtu jāapdraud kā minimums mani bērni (vai suns), lai es mestos aurot.

    Un vienmēr jūties tāds mazliet ar sūdiem noliets, pat, ja pelnīti. Viņa dzīvo zem mums un bija jāizdzīvo tīņu vecums - kā es no mājas ārā, tā ballīte dzīvoklī un dullā ārdās. Pilnīgi pamatoti ārdās, bet tas diezko nelīdz :D
    Vienīgi viņa uz mani auroja lauzītā latviešu valodā...
    • paga, spēja uzbrukt - tas ir par suņiem vai par ķotkām?
      • ķotkām!!!
        Nu Tu varētu tā blīkš blākš kādam paprasīt, no kurienes tu te uzzīmējies ar saviem suņiem? ne tak.
        • Tu liki man aizdomāties.

          par suņiem per se, promska, es nepiesietos. Par suņiem,kas dirš un aiz tiem nesavāc - es esmu piesējusies.
          Par suņiem, kas mīž man uz mājas, esmu piesējusies.

          bet es tomēr cenšos "vai jūs lūdzu nevarētu čurināt citur?"vaibu

          ta vistu tantei nebij taisnība azotē, tās vistas dajebkura mašīna, kas pat šaursležu eju brauc, būtu traumējoša. Nu nelaid savas vistas uz cela. ko tur kliegt.
          • Es vienkārši par šo bieži domāju. Man liekas, ka mums pietrūkst elementāras nekaunības. Man uz vecumu parādās viedokļa nesaturēšana, bet, lai paceltu balsi, uzvestos kā ielas saimnieks, nezinu, kam jānotiek. Tikmēr viņiem nekādu bremžu.
            • Man dažreiz uznāk, pašai par šoku. Un kliedzu es skaļi un krieviski! Wtf?!
              • Oooo! Kaut kas konkrēts trigerē vai vienk aiziet ciet?
                Es arī gribu skaļi un krieviski :D
                • Nu, ir gadījies rotaļu laukumā kad sīči aizdauzās un grib mest ar milzīgu akmeni. Tipa joks. Tad, kad trīs (4?) Pusaudži, tādi mazpadsmit līdz viduspadsmit vispirms mīcījās un grūstījās un tad pēkšņi vaibs mainījās un divi bija zemē trešajam virsū.
                  Un visbaisākais pie tā bd ar pārīti ar gaiseni. Man vnk atslēdzas saprāts un es skaļi kliedzu. Un man jau ikdienā skaļa rīkle..
                  • Tās ir briesmu situācijas, tās neskaitās :D
                    Tad es arī auroju, visās pasaules valodās.

                    Bet, teiksim, nemarķētā stāvvietā, kur parasti stāv Tava mašīna, kāds nolicis savu. Varētu iet un aurot, ka Tu te parasti liecies, lai brauc prom?
                    • Man nav mašīnas, nevar zināt :D.
                      Parasti un ikdienišķi es īgni burkšķu vai cenšos izteikt konstruktīvu kritiku. Bet es reizēm vnk esmu asa. Es cenšos neaurot un dzēlīgi nešņākt, man tad piemetas ilgstoši azcietējoši pašpārmetumi pat ja man bija taisnība
                      • Jā, aizcietējumi ar visu, ko varēju pateikt, gan ir mana slimība :D
                        • Par tiem briesmīgāki ir tikai pēc skarbas verbālās pļūtkas. Paapārmetumi tasir
  • Pai, pai! Bet tu paskaties "Brāļus Karamazovus", ja vēl neesi noskatījusies (un pastāsti, kā patika). Es pa brītiņam vakaros skatos, lai atslēgtos no dienu absurdiem un smagumiem.
  • Es laižu suni vaļā, ja nav neviena cilvēka, kolīdz kādu ieraugu, pie siksnas atpakaļ. Jo man ir šausmīgais asinssuns bulterjers, kurš ēd cilvēkus brokastīs, un es saprotu, ka cilvēki baidās pat no takšiem. Un dažkārt pat tad gadās dzirdēt visādus apvainojumus. Tas ir ļoti aizskaroši. Pēc tam visu dienu slikti jūtos. Žēl sava mīļā suņa.
    Jā, vajadzētu stingras prasības, lai cilvēkam vispār drīkstētu būt mājdzīvnieks. Iespējams, ka varbūt tad man nebūtu suņa, bet būtu ar mieru šādu upuri nest.
    Nav kkādas īpašas kaklasiksnas ar Lieliem uzrakstiem, nutur, Glābējs utml. ? Tas noteikti situāciju vismaz daļēji uzlabotu.
    • Bulterjeri man ļoti patīk. Simpātiska gudra seja. Man viņi atgādina romas patriciešus. Es esmu ievērojusi, ka pie mums šie saucamie cīņas suņi, bulterjeri, strafordšīrieši, lielākoties ir atbildīgiem saimniekiem, un viņi ir labi audzināti. Nu vismaz mūsu rajonā ir labi audzināti. Neviens bulterjers vai strafordšīrietis nekad nav mēģinājis mani apriet vai nolamāt. Atšķirībā no pekiniešiem. :)

      • Bulterjeru saimnieki labi apzinās, ka pie mazākā sīkuma būs liels skandāls un stereotips pavairosies ģeometriskā progresijā. Par stafiem nezinu, bet bulterjers ir kluss un mierīgs suns.
  • mani regulāri tantes fočē un pārmet sūdu nevākšanu. cik labi, ka atkritumu tvertņu uz rīgas ielām nav - savāktais sūds vienmēr kabatā gandrīz līdz pastaigas beigām. bābām nekad nav, ko teikt, kad izvelku un atrādu. bet vai viņas izdzēš foto pēc tam - nav ne jausmas.
    pēdējā reizē arī kamēr šī fočēja, viņas sīkais kverplis kārās saitē mēģinādams man uzbrukt. tur bija daudz, ko pateikt pretī, bet eļļu liet tur likās bezjēdzīgi.
    bet šķebenis uz visu dienu.
    reiz, kad minos cauri tiem dārziņiem, piestāju pajautāt ceļu. parunājām. brīdināja labāk arī tālāk nebraukt, jo tur uz vietas esot pāris no tiem lielajjiem, klaiņojošajiem, pamestajiem, kas pat vietējos biedē. tā arī apbraucu līkumu. tas bija pirms gadiem gan.
    • es cilvēkus parasti gandrīz nemaz neredzu, kur nu vēl kāda interakcija, tāpēc šis bija šoks.
      da vabše mans ieraksts bija par to krieviju, kas te drīz būs :(

      ja mēs par vieniem un tiem pašiem - aiz Jaunjumpravas muižas - klaiņojoši tur nav, ir ļoti sūdīgā stāvoklī pie ķēdēm, jā. es tur kopš ziemas pēc treniņiem staigāju, jo diezgan daudz putnu, bet skaidrs, ka tagad jāpārtrauc līdz rudenim, jo tās visas krievu mūzikas, jaunieši, kas forografējas ar krievijas karogu un,jā, šādas kliedzošas būtnes, man ir par daudz.
      • ar to, ka mums katram savas pasaulītes, viss skaidrs.
        bet šajā ziņā man paveicies - pilnīgi paralēlo kosmosu ar krievijas karogiem sastopu tik 9. maijā. un arī tikai uz pāris sekundēm, ja nepareizi maršŗutus izvēlos.

        un vieta, jā, ļoti tuvu. tik vairāk vēl uz hes puse. tuvāk tam dārziņu vannabī privātmāju rajonam. bet nu kā jau teicu - pirms gadiem. tādā dīvainā posmā, kad pilsēta(?) bija daļu no tiem dārziņiem nolīdzinājusi pirms pāris gadiem un pilnīgi brikšņi tādā vienā starpposmā. tiesa, kolēģis tagad ar velo uz mājām uz ogri pa turieni braukā un klaiņojošos nav minējis. tad droši vien situācija nomainījusies. bet cilvēku atmiņas ir ļoti dīvaina lieta un izgāžot sūdus, uzraujas arī 25 gadu vecas atmiņas kā vakardienas pieredze augšā. plus tas dīvainas komjūnitī vaibs, kas tādās vietās ir ar viņu ierasto kārtību/nekārtību kā vienīgo pareizo pasaules kārtību. ir arī tā.

        vispār skatos tās tavas bildes un priecājos un smaidu katru reizi, cik forši. šodien no rīta ap četriem izgājām pastaigāt un arī saķēru kaifu no putniem. tiesa audiālo. viņi traki visi. tā blieza! tagad gribas kaut kādu diktafonu(?) dabūt, lai to kreizī kori piefiksētu.
        • man ir apps Voice record PRO, diezgan labi ieraksta - jo ir štāpeļiem tie sīkie, kas viens toram tik līdzīgi, ka tikai pēc dziesmas var atšķirt, sabildēju, ierakstu un tad mājās nosaku.

          ornitoloģijas biedrība aicina ierakstīt un viņiem nosūtīt dziesmas sev apkārt vai kautkā tā,dabūs pretī zināt, kas tur dzied, vienīgi tikai uz ziemu, jo tagad nevienam nav laika ierakstiem
          • tas, kas par 4.49 naudiņām? skatos tam tur visādas rediģēšanas fīčas ar. izskatās interesants.
            • nnnnē, bezmaksas, cik atceros
              uz tumšsarkana fona zeltains mikrofons uz kura uzliktas austiņas, tāds logo
Powered by Sviesta Ciba