rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
darba, nenoliedzami, ir mazāk
jo mazāk darba, jo slinkāk strādāju. man vajag kaudzi darba un deadline pressure, lai būtu patiesi produktīvi.
nu, besī arī, ka ir stundas kindof jānobumbulē.

vai es bumbulēdama esmu, piem, ko vērtīgu izlasījusi, nē, protams.

gribētos iet dārzā raustīt nezāles vai apcerīgi blenzt, bet blakus mājā dzīvo veselas divas kolēģes, abas šobrīd dekrētā, a ja nu nostučī?

esmu pieļāvusi konceptuālu kļūdu, nepadomājot, ka cidonijas zied, zied riebīgā krāsā un zied ilgi; visa kompozīcija sadirsta ar Babītes lavandu, Feju un visiem citiem, jo man tikai rozīgi lillīgo toņu, bet gribu cidonijas.
  • Tas ir apbrīnojami, cik maz var izdarīt, ja nav spiediena.
    Jūtos kā superdebils humanoīds.
    • man reāli nav darba, jo mothership ir dīkstāvē
      es varētu taisīt manuāļus, bet nu, kurš cilvēks no laba prāta apdeito manuāļus.

      labāk nemitīgi refrešot cibu, cerībā, ka kāds ko interesantu uzrakstīs par savām daudz interesantākajām dzīvēm
      • :D :D :D
        A tur tādas pat prokrastinatoru dzīves :D
      • man pat kinda ir drusku deadlaini, bet tie ir tik tāli, ka nespēj iedzīt stresā. Plus man pat būtu ko darīt, ar bez manuāļiem (kuri tāpat tuvāko mēnešu laikā MAN būs jāraksta), bet kkā neiet. Gribas atpūsties, izgulēties, galva nestrādā,ne ar ne bez kafijas. Gribu uzprasīties uz kādām dienām vaļinājuma (man galu galā sanāk jau 30+ vaļinājuma darbdienas), bet tad atkal būs besis, ja neizdarīšu tajās dienās to, ko normālā darbadienā nevaru (pat no mājām strādājot), tā nu prokrastinēju. Karoče - welcome to the club!
Powered by Sviesta Ciba