vispār nesaprotu kapēc dzeru, godavārds. man patiešām riebjas tie bāri, skaļā mūzika, apkārt esošās mauķeles un piderasi, pohainie rīti, iztērētā nauda un pa pālim sarunātās/sadarītās muļķības. kapēc es eju ? dēļ meitenēm ? nu nezinu. varbūt vaina ir mūsdienu jaunatnē/sabiedŗibā, kas nemāk atpūsties savādāk, kā tikai apreibinoties ? vai arī problēma ir manī- es nemāku. katrā ziņā alkohols sen vairs nav tāda svētku lieta, ka tu esi ilgi gaidijis un sagaidijis pasākumu, kur vot tu zini, ka vari atlaist un būs actions. bet tā jau ir ikdiena, jau fiziska vajadzība piepisties vismaz reizi nedēļā. un ja vīkendā iekrīt gonka vai kas svarīgs darāms, tad problēma nav nobuhāt arī kādu parastu darba dienu, jo taču vnk vajag iedzert un grafikā nevar atstāt tukšumu

man liekas, ka man ir problēma. labi, man neliekas -es zinu. un es nevaru neiebuhāt. patiešām, man vnk prasās. tāpat kā ar pīpēšanu. bļeeee, bet es labošos.