(no subject)
« previous entry | next entry »
Mar. 28th, 2013 | 04:28 pm
feels like: 
tired
muzīk: across the universe ost
Šodien teātra pasākumā mani ielenca trīs burvīgas vecas dāmas, ieķērās rokā, chubināja, dudināja un sāka skrupulozi izvaicāt.
Nu, kas ir šitā mazā, melnā meitenīte (mazā?! for real?!)? Ko tu daries? Ak kungs, kādu profesiju sev izvēlējusies! Cik izrādes jau esi uzvedusi? Ko tagad taisīsi? Kas tēlos? Kas jums aktiermeistarību māca? Kā nemāca?! Kā tad iemācīsies, ja neviens nemāca? Tēlosi kaut kur? Labi, labi. Tev kādā filmā jātiek, tad uzreiz būsi slavena!
Stāvēju kā bērnībā ģimenes saietos, kad radi apmētā tevi ar jautājumiem, un tu tikai tā tizli vari smaidīt un blisināt acis, cerot, ka drīz tas beigsies. Lai arī cik mīlīgie tie radinieki varētu arī būt.
Nu, kas ir šitā mazā, melnā meitenīte (mazā?! for real?!)? Ko tu daries? Ak kungs, kādu profesiju sev izvēlējusies! Cik izrādes jau esi uzvedusi? Ko tagad taisīsi? Kas tēlos? Kas jums aktiermeistarību māca? Kā nemāca?! Kā tad iemācīsies, ja neviens nemāca? Tēlosi kaut kur? Labi, labi. Tev kādā filmā jātiek, tad uzreiz būsi slavena!
Stāvēju kā bērnībā ģimenes saietos, kad radi apmētā tevi ar jautājumiem, un tu tikai tā tizli vari smaidīt un blisināt acis, cerot, ka drīz tas beigsies. Lai arī cik mīlīgie tie radinieki varētu arī būt.