Rudens
Rudens nolijis koku dzeltenās lapās,
Tas ir saules zelts - pieliets zaļos dzīvības kausos,
To pats Dievs Tev ir devis ,
par to vien, ka esi.
Un tas nekas, ka par to nevar nopirkt maizi,
Tā ir maize tai Dieva daļai tevī.

Redzu koks -bijīgi noliecas, kad Dievs paiet garām ar vēju
Un jūtu - es arī te esmu,
Un tu - vai tu arī?
Dievs tepat blakām.

Un tā svēti laimīgi iesmilkstas sirds-
Kluss prieks savērts pīlādžu krellēs,
Apvijies,guļ uz krūtīm kā smaids.
Un varbūt nevajag, bet tomēr- ja jautā-
Kas ir Tas, Kas smaida?

12/09/13, Dzegužkalnā