Sviests - labākais brālis

Bailes kā ēnas
slēpjas tumšos stūros
un kā soļi atbalsojas
mana prāta tumšākajos stūros.


Es eju pa tumšu taku,
bet bailes slēpjas manā ēnā.
Tās plosa manu mieru kā gaļu
kad tās uzbrūka manā prātā.

Es gribu nomirt.
Tas vilinia manu prātu.
Bet lepnums saka: " dzīvot"
Pie šīs domas es palieku.

Es sāku justies stipra,
jo pati sevi nostādīju uz kājām.
Es jūtos lepna,
jo neļāvu sevi uzveikt bailēm.

Lai gan reizēm tās atnāk,
es tās pa durvīm izvadu ārā
un novēlēju tām vairs neatnākt,
jo tagad esmu stipra garā.