| |
[Sep. 29th, 2016|03:14 pm] |
|
Gariem, bezkaunīgiem triepieniem viņa glezno. Bezlaicībā, ziemā, janvārī, atkusnī pie siltas krāsns, cirtainos matos, melnā kafijā, ilgās un asinīs. Stundas pazib acu priekšā kā tukši koncepti, rāmji, kas šķietami neko neizsaka. Taču miera nav... |
|
|
